Foto: LETA

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nosūtīti Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja) izbeigtās "oligarhu lietas" materiāli par iespējamu darījumu nenorādīšanu Aināra Šlesera amatpersonas deklarācijā, vēsta raidījums "LNT Ziņas".

Par pārkāpumiem Šleseru varētu saukt pie administratīvās atbildības, norāda KNAB priekšnieka vietas izpildītāja Ilze Jurča.

Savukārt ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers LNT pastāstīja, ka lietas izbeigšana ir saistīta ar nepareizu pierādījumu vākšanas stratēģiju. "Ja ir pagājuši vairāk nekā divi gadi, tad cerības atrast kaut kādus pierādījumus par notikumiem, kas ir notikuši divus vai trīs gadus atpakaļ, sarūk. Es nesaku, ka tas ir neiespējami, bet sarūk iespējas – atrast šādus pierādījumus tik seniem notikumiem. Viennozīmīgi tur bija visas iespējas šo procesu uzsākt ātrāk, un tas varētu arī būt devis labāku rezultātu," norādīja Kalnmeiers.

Bijušās biroja korupcijas bloka vadošās amatpersonas uzskata, ka prokuratūrai un KNAB nebija pamata izbeigt lietu, taču viņus šāds rezultāts neizbrīnot.

Par "oligarhu lietas" beigām sašutumu neslēpa soctīklotāji, norādot, ka oligarhi nu varot lēkāt aiz prieka.

Jau ziņots, ka KNAB tā dēvētās oligarhu lietas atlikušo daļu pagājušā gada decembrī izbeidzis, jo nav konstatēts noziedzīga nodarījuma sastāvs. KNAB pavēstījis, ka procesa virzītājs, nekonstatējot noziedzīga nodarījuma sastāvu, kas paredzēts Krimināllikuma 219. panta otrā daļā, pagājušā gada 12. decembrī ar uzraugošā prokurora piekrišanu pieņēma lēmumu kriminālprocesu izbeigt, skaidroja birojā.

KNAB pieminētais pants paredz atbildību par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā ienākumu, īpašuma, darījumu vai cita mantiska rakstura deklarācijā, ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā. Krimināllikumā paredzētā sankcija par šādu nodarījumu nav barga - īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs, vai naudas sods. Saskaņā ar likumu īslaicīga brīvības atņemšana ir no 15 dienām līdz trim mēnešiem.

Tā dēvētā oligarhu lieta tika ierosināta 2011. gada maijā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

Sākotnēji lietā bija iesaistītas 11 personas un tām piemērots tiesiskais statuss. KNAB veica kratīšanas vairākās vietās Latvijā, tostarp ietekmīgu politiķu īpašumos – Ventspils mēra Aivara Lemberga Puzes īpašumā, Rīgas domē un brīvostas pārvaldē, bijušā Tautas partijas līdera Andra Šķēles ģimenei piederošās SIA "Uzņēmumu vadība un konsultācijas" (UVK) telpās un citos uzņēmumos.

Kratīšanas notika arī laikraksta "Neatkarīgā Rīta Avīze" izdevēja SIA "Mediju nams" telpās, kā arī toreizējā AS "Diena" kontrolpaketes īpašnieka Viestura Koziola kabinetā.

Saskaņā ar izmeklētāja pieņēmumu toreizējais politiķis Ainārs Šlesers, būdams ieinteresēts, lai Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā tiktu iecelts Andris Ameriks, 2010. gada oktobra sākumā piedāvājis Ventspils mēram Aivaram Lembergam, ka viņš panāks Lembergu interesējoša līguma noslēgšanu starp Rīgas brīvostas pārvaldi un SIA "Mediju nams". Par to Šlesers esot lūdzis Lembergu, izmantojot savu sociālo stāvokli, prettiesiski ietekmēt valsts amatpersonas darbību, proti, Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja vietnieku Viesturu Silenieku, lai viņš Rīgas brīvostas valdes 2010. gada 7. oktobra sēdē nobalso par Amerika iecelšanu brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā.

Savukārt Lembergs pieņēmis šo labumu un prettiesiski ietekmējis Viesturu Silenieku.

KNAB vēlāk šo kriminālprocesu nodeva prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai, taču 2015.gada septembra sākumā prokurors Māris Leja, izvērtējot KNAB ierosinājumu par kriminālvajāšanas sākšanu, nolēma izbeigt kriminālprocesu daļā pret Lembergu, jo viņa darbībās nav Krimināllikuma pantā par tirgošanos ar ietekmi paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva. Šāds lēmums tika pieņemts arī attiecībā uz ekspolitiķi Šleseru.

Izmeklēšanā netika iegūti pierādījumi nedz tam, ka Šlesers būtu izteicis Lembergam lūgumu prettiesiski ietekmēt Silenieku, nedz tam, ka par šo prettiesisko Silenieka ietekmēšanu Šlesers apsolījis vai nodevis kādu mantisku vai citāda rakstura labumu. Tādējādi arī Lembergs nav pieņēmis šādu labumu no Šlesera, iepriekš norādīja prokuratūra.

Kriminālprocesa pārējā daļā par noziedzīgiem nodarījumiem – izvairīšanos no deklarācijas iesniegšanas un neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos – prokuratūrā tika pieņemts lēmums krimināllietu atdot KNAB izmeklēšanas turpināšanai, jo tobrīd nebija pamata kādas personas saukšanai pie kriminālatbildības par šiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!