Foto: LETA

Otrdien tā dēvētās "oligarhu lietas" Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija sēdi noturēs Korupcijas novēršanas un apakrošanas birojā (KNAB) un tā būs slēgta, liecina ieraksts Saeimas komisiju darba kārtībā.

Slēgtā izbraukuma sēde sāksies pulksten 10 KNAB telpās, Brīvības ielā. Uz to uzaicināti ir KNAB darbinieki.

Darba kārtība liecina, ka komisijas dalībnieki izvērtēs kriminālprocesa pirmstiesas stadiju.

Jau ziņots, ka iepriekšējā sēdē komisiju informēt par prokuroru veikto darbību kriminālprocesā bija uzaicināts Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers un Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Juris Juriss. Lietas uzraugošais prokurors Māris Leja komisijas dalībniekiem skaidroja, ka tā dēvētās "Rīdzenes" sarunas tikai radīja aizdomas par iespējamu noziedzīgu nodarījumu, ko varētu būt veikuši Ainārs Šlesers un Andris Ameriks, taču pierādījumi nebija pietiekami, lai uzrādītu personām apsūdzības un nodotu lietu pēc tam tiesai.

Leja, kurš deleģēts piedalīties komisijas sēdēs kā Ģenerālprokuratūras pārstāvis, skaidroja, ka publiskajā telpā saistībā ar šo lietu figurē termins "valsts nozagšana", taču Krimināllikumā šāda termina nav. Kriminālprocesā galvenā uzmanība bija veltīta Šlesera iespējamo, slēpto īpašumtiesību Rīgas Tirdzniecības ostā noskaidrošanai, kas varētu būt saistīta ar atsevišķiem noziegumiem. Savukārt otrs virziens kriminālprocesā bija noskaidrot iespējamās pretlikumīgas darbības, lai par Rīgas brīvostas vadītāju ieceltu Ameriku.

Noklausītās sarunas radījušas aizdomas, ka Šlesers varētu būt slēptais īpašnieks uzņēmumā un līdz ar to arī izdarījis noziedzīgu nodarījumu. Šīs aizdomas bijis pamats operatīvajām darbībām un kriminālprocesa sākšanai, bet pierādījumi nav bijuši pietiekoši, lai uzrādītu apsūdzības un lietu nodotu tiesai. Ar noklausītajām sarunām izmeklētāji nevarēja pierādīt, ka viņš būtu slēptais īpašnieks un kaut kādā veidā ietekmējis uzņēmuma darbu.

Prokurors skaidroja, ka kriminālprocesā jāvērtē gan aizdomas, gan šaubas par aizdomām. "Konkrētajā gadījumā bijuši arī vairāki fakti, kas liecinājuši pret to, ka sākotnējās aizdomas ir pareizas," skaidroja Leja.

Attiecībā uz Šlesera rīcību, lai, iespējams, par Rīgas brīvostas vadītāju tiktu iecelts Ameriks, prokurors sacīja, ka sākotnēji darbības kriminālprocesā klasificētas kā kukuļdošana un kukuļņemšana, taču vēlāk secināts, ka pierādījumi nesatur ziņas par šiem noziegumiem. Līdz ar to šajā daļā darbības pārkvalificētas uz tirgošanos ar ietekmi, bet, saņemot lietu ar lūgumu sākt kriminālvajāšanu, prokurors secinājis, ka pierādījumos nav konstatēts neviens no noziegumiem, tāpēc pats Leja pieņēmis lēmumu par krimināllietas izbeigšanu šajā daļā.

Jau ziņots, ka 8. augustā komisijas pirmajā sēdē tika nolemts, ka Saeimas deputāte Inguna Sudraba paliks "oligarhu lietas" parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājas amatā. Priekšlikumu darba kārtībā iekļaut jautājumu Sudrabas atbilstību amatam izteica deputāts Ritvars Jansons (NA), taču pēc salīdzinoši īsām diskusijām tas neguva atbalstu un ar divām balsīm "par" un četrām balsīm "pret" darba kārtībā tomēr netika iekļauts, Sudrabai saglabājot komisijas vadītājas vietu.

Savukārt KNAB vadītājs Jēkabs Straume komisijas dalībniekiem, nesaucot personas vārdos, pastāstīja, ka birojs atteicies sākt kriminālprocesu par zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS), iespējams, nedeklarēto īpašumu. Tāpat KNAB sācis jaunu resorisko pārbaudi par, iespējams, prettiesiska labuma pieņemšanu no amatpersonas puses.

Patlaban sākta viena pārbaude un izveidota darba grupa no pieciem izmeklētājiem, kas pārskata tā dēvēto oligarhu lietu un operatīvās darbības materiālus, lai atkārtoti pārbaudītu, vai ir vai nav nepieciešams rīkoties – uzsākt kriminālprocesu vai resorisko pārbaudi.

Tāpat birojā turpinās dienesta izmeklēšanas komisijas darbs par iespējamu valsts noslēpuma izpaušanu saistībā ar publiskajā vidē nonākušajām sarunām, kas noklausītas viesnīcā "Rīdzene". Straume sacīja, ka viņam nav tiesību komentēt šīs pārbaudes norisi un termiņus, piebilstot, ka pastāv iespēja, ka pārbaudes rezultātā var tikt sākts arī kriminālprocess.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!