Opozīcija aicina prezidentu nodot otrreizējai caurlūkošanai vairākus steidzami pieņemtus likumus
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti iniciējuši un kopā ar citiem parlamentāriešiem iesnieguši aicinājumu Valsts prezidentam nodot otrreizējai caurlūkošanai Saeimā vairākus pagājušajā nedēļā steidzamības kārtībā pieņemtos likumus, lai nodrošinātu nepieciešamās konsultācijas ar sociālajiem partneriem un tādējādi ņemtu vērā dažādu sociālo grupu intereses, portālu "Delfi" informēja ZZS.

36 deputāti jeb vairāk nekā viena trešdaļa Saeimas deputātu lūdz otrreizējai caurlūkošanai nodot grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", grozījumus Invaliditātes likumā, grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu'', grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, grozījumus likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam", grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā.

Pamatojot savu aicinājumu Valsts prezidentam, Saeimas deputāti norāda, ka, steidzamības kārtībā jeb divos lasījumos pieņemot vairākus likumprojektus, kas bija iekļauti 2020. gada valsts budžeta likumprojektu pavadošajā paketē, tika rupji pārkāptas Latvijas Republikas kā demokrātiskas valsts pamatvērtības un tiesiskuma pamatprincipi. Līdz ar to Valsts prezidentam būtu pienākums atbildīgi rīkoties, ievērojot Latvijas Republikas Satversmē noteikto.

No likumu sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu jeb anotācijām izriet, ka tie izstrādāti, lai noteiktu, ka valsts budžeta izdevumi, kas ir tieši saistīti ar minimālo algu, ar 2020. gada 1. janvāri netiek piesaistīti minimālās algas apmēram.

"Tās ir būtiskas un sistēmiskas likumu izmaiņas, kurām nav ietekmes uz 2020. gada budžetu, jo valstī noteikto minimālo algu plānots palielināt līdz 500 eiro mēnesī no 2021. gada 1. janvāra. Savukārt, veicot šādas izmaiņas jeb atsaistot minimālo atalgojumu no pabalstu sistēmas, personām, kas ir sociāli mazāk aizsargātas, piemēram, vientuļās māmiņas, invalīdi, to asistenti u.c., pabalstu apjoms netiks palielināts līdz pat 2023. gadam, kas ir vērtējams kā klajš cilvēktiesību pārkāpums," uzskata aicinājuma parakstītāji.

Veicot jebkādas sistēmiskas izmaiņas, atbilstoši labas pārvaldības un likumdošanas principiem, jāveic konsultācijas ar sabiedrību, nevalstiskajām organizācijām, kā arī jānovērtē iespējamā ietekme uz visām sabiedrības grupām. Iepazīstoties ar likumu anotācijām un konsultējoties ar sociālajiem partneriem, ZZS Saeimas frakcijas deputāti pārliecinājās, ka paredzētās izmaiņas nevis uzlabos, bet būtiski pasliktinās iedzīvotāju finansiālo situāciju un dzīves līmeni.

Līdz ar to deputāti ir pārliecināti, ka šādas izmaiņas sociāli atbildīgās jomās ir jāvirza Saeimā atbilstoši labas pārvaldības principiem trijos lasījumos, nevis steidzamības kārtībā divos lasījumos budžeta likumprojektu paketē. Arī atbildīgajās Saeimas komisijās, izskatot likumprojektus, tie atbalstīti bez atbilstošām debatēm, skaidrojuma un sociālo partneru uzklausīšanas.

Tāpat vēstulē Valsts prezidentam akcentēts, ka arī Saeimas sēdē, lemjot par valsts budžeta 2020. gadam projektu un atsevišķiem likumprojektiem, tika ierobežotas opozīcijā esošo deputātu tiesības izteikt savu viedokli, uzstājoties debatēs, jo to laiks tika samazināts līdz vienai minūtei.

Nosūtot aicinājumu Valsts prezidentam, Saeimas deputāti to pamato ar Satversmes 71. pantu, kas paredz, ka desmit dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā, Valsts Prezidents motivētā rakstā Saeimas priekšsēdētājam var prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu.

"Delfi" jau ziņoja, ka pēc tam, kad Saeimas opozīcija ceturtdien ap sešiem vakarā pameta Saeimas sēžu zāli, protestējot pret valdošās koalīcijas rosināto debašu par priekšlikumiem laika saīsināšanu, atlikušo budžeta likumprojektu paketi, tajā skaitā likumus par nākamā gada budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru, deputāti pieņēma triecientempā – nepilnās divās stundās.

Par likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam" nobalsoja 57 klātesošie deputāti. Par valsts budžetu 2020. gadam nobalsoja 57 deputāti, kuri paši balsojumu apsveica ar aplausiem.

Par 28 budžeta paketes likumprojektiem Saeima sāka debatēt ārkārtas sēdē trešdien pulksten 9.00. Tā kā opozīcijas pārstāvji bija izvēlējušies aktīvu debatēšanas par priekšlikumiem taktiku, trešdien dienas laikā, strādājot gandrīz līdz pusnaktij, tika izskatīta mazāk nekā desmitā daļa priekšlikumu.

Jau trešdien vakarpusē pēc koalīcijas ierosinājuma tika samazināts pieļaujamais debašu garums, taču, atsākot darbu ceturtdien pulksten 9.00 no rīta, priekšlikumu izskatīšana joprojām veicās salīdzinoši gausi.

Ap sešiem vakarā koalīcijas pārstāvji ierosināja vēl vairāk samazināt pieļaujamo debašu laiku, un tas izraisīja visai asu opozīcijas pārstāvju reakciju, viņiem pametot Saeimas sēžu zāli.

Kopš tā brīža likumprojektu izskatīšana turpinājās triecientempā un tikpat kā bez debatēm. Vienīgās debates un atšķirīgi viedokļi parādījās jautājumā par valsts finansējuma palielināšanu partijām, un daži "KPV LV" frakcijas pārstāvji balsoja pret šo likumu. Pret šo likumu no Saeimas tribīnes uzstājās gan iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV), gan Saeimas deputāts Kaspars Ģirģens (KPV LV).

Partiju finansēšanas reformai jeb valsts finansējuma palielināšanai politiskajām partijām nākamā gada budžetā paredzēti 4,5 miljoni eiro. Sākotnēji tie bija 5,5 miljoni, bet budžeta projekta gatavošanas gaitā premjers rosināja miljonu no šīm summa atdot sabiedriskajiem medijiem, kas arī tika izdarīts.

Vēl pirms tam vienīgā reize budžeta paketes apspriešanas gaitā, kad balsojums par priekšlikumu atšķīrās no Saeimas atbildīgajā komisijā atbalstītās versijas, bija par Nacionālās apvienības ierosinājumu "iesaldēt" šī Saeimas sasaukuma deputātu algas 2019. gada līmenī līdz pat sasaukuma beigām.

Saglabājot Saeimas deputātu algas esošajā līmenī, nākamā gada budžetā tiks ietaupīti 524 740 eiro, jo tā ir summa, kas budžeta projektā tika norādīta kā 2020. gadam nepieciešamā summa deputātu bāzes mēnešalgas pieaugumam, kas tiek aprēķināts katru gadu saskaņā ar likumu.

Par NA priekšlikumu "iesaldēt" deputātu algas, ko Saeima Finanšu un budžeta (nodokļu) komisija neatbalstīja, bet Ministru kabinets nebija devis savu vērtējumu, norādot uz pašas Saeimas kompetenci, nobalsoja 54 deputāti – pārsvarā no valdošās koalīcijas partijām, daži pie frakcijām nepiederošie deputāti, daži ZZS pārstāvji, bet neviens no "Saskaņas".

Pret bija trīs "AP" deputāti un frakcijām nepiederošais Didzis Šmits. Atturējās lielākā daļa "AP" frakcijas, daži "Saskaņas" pārstāvji un Gundars Daudze (ZZS). Nebalsoja pārsvarā "Saskaņas" pārstāvji un pa kādam pārstāvim no citām frakcijām.

Teksta tiešraidēm, kā trešdien un ceturtdien ritēja debates par budžeta paketes likumprojektiem, varēja sekot portālā "Delfi".

Aģentūra LETA aprēķinājusi, ka šajā reizē labots pēdējo gadu budžeta izskatīšanas ilguma rekords, pārsniedzot līdzšinējo pēdējās desmitgades rekordu, kas tika uzstādīts 2016. gadā. Togad budžeta pieņemšana prasīja 19 stundas un 35 minūtes, bet šogad aptuveni 25 stundas.

Divas dienas ilgušo debašu gaitā un arī pirms tam Saeimas komisijās galvenie opozīcijas iebildumi bija pret dabas resursu nodokļa ieņēmumu un ieņēmumu no azartspēļu nodokļa pārdali starp valsti un pašvaldībām, kas samazina pašvaldībām paredzēto daļu. Tāpat strīdi raisījās par 1.-4.klašu skolēnu brīvpusdienu apmaksu, kas turpmāk tiks dalīta starp valsti un pašvaldību.

Opozīcijas pārstāvju pārmetumus koalīcijai bija jāuzklausa arī par bezdarbnieka pabalsta izmaksas laika samazināšanu no deviņiem uz astoņiem mēnešiem, ka arī apmēra samazinājumu. Saeimas mazākums īpaši rūpējās arī par pedagogu algu pieaugumu, kam pagaidām budžetā nav paredzēts pilna apmēra pieaugums visa gada garumā, kā arī par mediķu atalgojuma pieaugumu, kas budžeta projektā nav paredzēts Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteiktajā apmērā. No paredzētajiem 120 miljoniem eiro valdība radusi iespēju nodrošināt tikai 60 miljonus.

Gan no mediķu organizācijām, kas rīkoja protestus par solījumu nepildīšanu, gan no opozīcijas pārstāvjiem izskanējuši arī aicinājumu rosināt Saeimas atlaišanu un vērsties Satversmes tiesā ar sūdzību par likumu nepildīšanu.

Tags

Budžets 2020 Invaliditāte Ministru kabinets Partiju finansēšana Saeima Saskaņa Satversme Zaļo un zemnieku savienība

Comment Form