Saeimas opozīcijas frakcijas - "Saskaņas centrs" un Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) nākamās nedēļas sākumā vērsīsies pie Valsts prezidenta ar lūgumu neizsludināt Saeimas ceturtdien atbalstītos grozījumus referendumu likumā, kas liks no 2015.gada referendumu rosināšanas iniciatoriem pašiem savākt aptuveni 154 000 parakstu, portālam "Delfi" pastāstīja SC frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins.
Viņš šo likumprojektu nosauca par "tautai nedraudzīgu un tiešu demokrātiju ierobežojošu”, jo Saeimai neesot mandāta ierobežot tautas tiesības paust savu viedokli un referendumā labot parlamentāriešu pieļautās kļūdas, tāpēc esot skaidrs, ka 154 000 parakstu slieksnis referenduma ierosināšanas autoriem pēc 2015.gada nav pieļaujams.
Tāpat koalīcijas deputāti, pēc Agešina teiktā, esot "atrāvušies no reālās dzīves" un "balstās uz mītiem", uzskatot, ka visiem balsstiesīgajiem Latvijas iedzīvotājiem 2015.gadā būs pieeja datoram un interneta pieslēgumam, lai referendumus varētu rosināt un tajos piedalīties, izmantojot e-parakstu.
Turklāt šis likumprojekts esot sasteigts un tiekot pieņemts pirms jaunā priekšvēlēšanu aģitācijas likumprojekta pieņemšanas, kas esot juridiski nepareiza prakse, uzsvēra deputāts.
Opozīcijas frakcijas vēstuli ar vismaz 34 deputātu parakstiem iesniegšot jau nākamās nedēļas sākumā - pirmdien vai otrdien, sacīja Agešins.
Savukārt ZZS Saeimas frakcijas deputāte Dana Reizniece-Ozola teica, ka ZZS frakcija konkrētu lēmumu par rīcību saistībā ar plānoto vēršanos pie Valsts prezidenta pieņems pirmdien. Tomēr frakcija pilnībā piekrīt viedoklim, ka Saeimas vairākuma lēmums, ka pēc 2015.gada referendumu iniciatoriem pašiem būtu jāsavāc un jāapmaksā aptuveni 154 tūkstoši parakstu, ir solis pretī demokrātijas mazināšanai Latvijā, un, visticamāk, lūgs Valsts prezidentu šo likumprojektu neizsludināt.
Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne ( V) portālam "Delfi" šo opozīcijas iniciatīvu novērtēja lakoniski - viņa cer, ka tad, ja Valsts prezidents pēc opozīcijas lūguma nolems neizsludināt Saeimas pieņemtos grozījumus likumā par tautas nobalsošanu, tad viņš arī izmantos savu iespēju to nodot tautas nobalsošanai, nevis kārtējai caurskatīšanai Saeimā.
Līdzšinējā kārtība paredz, ka referendumu ierosinātājiem jāsavāc pašiem 10 000 parakstu, bet pārējos parakstus vāc Centrālā vēlēšanu komisija par saviem līdzekļiem. Saeima šo kārtību mainīja, liekot līdz 2015.gadam pilsoņiem pašiem savākt 30 000 parakstu un pārējo parakstu vākšanu apmaksātu valsts, bet pēc 2015.gada referendumu iniciatoriem jau pašiem būs jāsavāc visus aptuveni 154 000 nepieciešamo parakstu.
Lai šī kārtība stātos spēkā, to vēl būs jāizsludina Valsts prezidentam Andrim Bērziņam. Viņš paudis atbalstu 30 tūkstošu parakstu slieksnim referenduma ierosināšanai.
Likumprojekts paredz atvieglot parakstu vākšanas procedūru, nosakot iespēju tos vākt arī bez maksas elektroniski, kā arī apstiprināt ne tikai pie zvērināta notāra, bet arī dzīvesvietas deklarēšanas vietā pašvaldībā, bāriņtiesā, kura veic notariālas darbības, kā arī novadā vai pagastā pie pilsētas pārvaldes vadītāja. Maksa par paraksta apliecināšanu nevarēs pārsniegt pusi no summas, kas likumā noteikta paraksta īstuma apliecināšanai bāriņtiesās.