Opozīcija bažīga par slēptu ieceri īstenot Skultes LNG termināļa projektu
Foto: DELFI.lt

Saeimas vairākums ceturtdien, 10. martā, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā ar mērķi samazināt Latvijas enerģētikas tirgus ievainojamību pret trešo valstu izraisītiem piegāžu riskiem. Savukārt opozīcijas deputāti pauda bažas, ka ar šiem likuma grozījumiem tiek virzīts Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināla projekts, par kuru Ekonomikas ministrija (EM) jau izteikusies, ka valstij šāds projekts nebūtu jāīsteno.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Likumprojektu pirmajā lasījumā atalstīja 63 deputāti, bet pret balsoja deviņi.

Likumā rosināts ietvert punktu, ar kuru vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram "Conexus Baltic Grid ("Conexus") līdz 2025. gada 30. jūnijam jānodrošina dabasgāzes piegāžu ceļu dažādošanas infrastruktūra Latvijas teritorijā un dabasgāzes krājumu pieejamība, lai ierobežotu riskus saistībā ar jaudu nepieejamību vienotās dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmas savienojumos ar trešajām valstīm.

Kritiskus vārdus par likumprojektu pauda opozīcijas deputāti. Deputāts Ralfs Nemiro (Neatkarīgie) atzina, ka likumprojektu varēja arī nosaukt par Skultes LNG likumprojektu. Viņa ieskatā, grozījumi Enerģētikas likumā paredz nodrošināt dabasgāzes piegāžu ceļu dažādošanu un infrastruktūru, bet otra sadaļa paredz nodrošināt dabasgāzes krājumu pieejamību. Nemiro piebilda, ka attiecībā uz otro sadaļu EM jau ir palielinājusi dabasgāzes krājumus.

Viņš norādīja, ka Latvijai gāze ir pieejama divos veidos – uzglabājot Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, kā arī izmantojot Klaipēdas LNG termināla sniegtās iespējas. Savukārt likumprojektā ietvertais priekšlikums, pēc Nemiro domām, paredz par valsts līdzekļiem būvēt atsevišķu infrastruktūru, kas ir pielāgota Skultes LNG terminālim. Nemiro pauda pārliecību, ka gadījumā, ja šis projekts tiktu īstenots, tad tikai par privātu finansējumu.

Arī Vjačeslavs Dombrovskis pauda bažas par likumprojektu, norādot, ka tajā minētais termiņš 2025. gads ir pārāk tāls, sevišķi ņemot vērā, ka līdz šim Latvijā ir izdarīts viss, lai gāzes piegādātāju varētu mainīt kaut vai rīt.

Savukārt opozīcijas deputāts Didzis Šmits norādīja, ka likumprojektā ir iekļauts jauns pienākums vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatoram nodrošināt infrastruktūru, kas nākotnē ierobežotu aprakstītos piegāžu riskus. Viņš aicināja likumprojekta anotācijā skaidri norādīt, ka šī infrastruktūra ir domāta Skultes LNG terminālis.

Šmits atgādināja, ka iepriekš vairākās Saeimas komisijās tika uzsvērts, ka valsts neiebilst Skultes LNG termināla projekta īstenošanai, ja tas tiek īstenots par privātiem līdzekļiem. Viņš sacīja, ka valstij šāds projekts nav jāīsteno,jo pilnībā Latvijai pilnībā pietiktu ar tām jaudām, ko nodrošina Klaipēdas LNG termināls.

Par likumprojekta virzību atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Krišjānis Feldmans (JKP) norādīja uz "problēmu, par kuru nerunā", ka drīzumā sāks darboties Polijas un Lietuvas gāzes starpsavienojums un jau tagad Polijas gāzes operatori ir noslēguši ilgtermiņa līgumus ar Klaipēdas LNG termināli, lai, izmantojot šo termināli, nodrošinātu Polijā gāzi.

"Ir tāda suga, kas izplata informāciju, ka Klaipēda strādās tikai uz Baltiju, ka nav citu līgumu. No ģeogrāfiskās lokācijas Skulte būtu visizdevīgākā, jo piedāvātu ne tikai gāzes pārkraušanu, bet arū uzglabāšanu. Tas ir bizness," sacīja Feldmans.

Deputāts Juris Pūce (AP) pauda atbalstu likuma grozījumiem, jo ar tiem tiek paredzēts, ka gāzes tirgotāji veido šī energoresursa rezerves. "Ja vēlies tirgot mazumtirgū, tev jānodrošina, ka pietiks gāzes krājumi, ko piegādāt klientiem. Šobrīd nav šāds mehānisms. Rezervju prasība ir svarīga," secināja deputāts.

Deputāts Māris Kučinskis (ZZS) pauda bažas, ka ar likuma grozījumiem varētu tikt politiski virzīts biznesa projekts. Lai mazinātu šīs šaubas, Kučinskis aicināja likumprojekta virzītājus skaidri un gaiši pateikt, ka likuma izmaiņas nenozīmē Skultes LNG termināla projekta īstenošanu.

Feldmans neatbildēja uz Kučinska uzdoto jautājumu, bet atgādināja, ka šis ir komisijas sagatavots likumprojekts un tā izskatīšanās gaitā tiks gaidīti priekšlikumi. "Nešaubos, ka arī ZSS iesniegs. Lembergs Ventspilī, jokus mīlot, varētu kaut ko izdarīt," bilda Feldmans.

Jau ziņots, ka 2. martā notikušajā Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns pauda, ka Latvijas atkarība no Krievijas dabasgāzes ir pārspīlēta, jo gadījumā, ja tiktu pārtraukta gāzes piegāde no Krievijas, Baltijas valstis šo energoresursu patēriņam iegūs no Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināla.

"Nevajag pārvērtēt Krievijas gāzes lomu Baltijas valstu gāzes apgādē. Tā ir bijusi nozīmīga, tas nenozīmē, ka gāzi nav iespējams iegūt pa alternatīviem ceļiem. Līdz šim gāzes piegādes noteica cena, bet praktiski varam saņemt gāzi pa citiem starpsavienojumiem" teica Šaicāns, piebilstot, ka patlaban Baltijas valstis kopīgi risina jautājumu par gāzes jaudu palielināšanu.

Savukārt Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Reinis Znotiņš (JKP) 8. martā paziņoja, ka Latvijas valdībai jālemj par atteikšanos no Krievijas gāzes, rādot piemēru citām valstīm.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Baltija Conexus Baltic Grid Ekonomikas ministrija Enerģētika Juris Pūce Krievija Lietuva Māris Kučinskis Polija Saeima Vjačeslavs Dombrovskis
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form