Saeima ceturtdien, 7. aprīlī, skatīs opozīcijas deputātu aicinājumu uzdot Ministru kabinetam veikt darbības valsts ārējā parāda mazināšanai. Opozīcija uzskata, ka tas nepieciešams, lai mazinātu fiskālos un politiskos riskus.
Valsts kasē portālu "Delfi" informēja, ka, saskaņā ar operatīvajiem datiem, valsts parāds uz šā gada februāra beigām bija 15,3 miljardi eiro jeb 41,9% no prognozētā IKP.
Minēto priekšlikumu izstrādājuši deputāti Ralfs Nemiro (Neatkarīgie), Māris Možvillo (Neatkarīgie), Ramona Petraviča ( Neatkarīgie), Viktors Valainis (ZZS), Edgars Tavars (ZZS), Didzis Šmits, Raimonds Bergmanis (ZZS), Jānis Vucāns (ZZS), Gundars Daudze (ZZS) un Ēriks Pucens.
Deputāti norāda, ka Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) vadītās valdības laikā būtiski audzis valsts ārējais parāds, un tas turpina augt. Tāpat opozīcijas deputāti brīdina, ka nākotnē varētu augt parāda apkalpošanas izmaksas, kas palielinās slodzi uz budžeta bilanci.
Deputāti arī norāda, ka pārmērīga valsts aizņemšanās var atstāt negatīvu efektu uz iekšzemes pieprasījumu un inflāciju, kā arī Fiskālās disciplīnas padome ir brīdinājusi par nepieciešamību saglabāt "drošības spilvenu" nākamajai iespējamajai krīzei.
Opozīcijas deputāti brīdina, ka valsts budžeta deficīta pieaugums "var būt kā papildus faktors Latvijas politiskai nestabilitātei".
Ņemot to vērā, opozīcijas deputāti aicinās Saeimu lemt par uzdevumu Ministru kabinetam veikt pasākumus valsts ārējā parāda apmēra mazināšanai, lai "īstenotu ilgtspējīgu fiskālo politiku, mazinātu fiskālos un politiskos riskus un veicinātu lielāku Latvijas finansiālo neatkarību".
Saeimā pieņemtajā 2022. gada budžetā pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts noteikts 4,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt maksimālais valsts parāds 2022. gada beigās nominālvērtībā aplēsts 17,015 miljardu eiro apmērā.
Pēdējā Fiskālās disciplīnas monitoringa ziņojumā teikts, ka 2022. gadā Latvijā plānots ievērojams budžeta deficīts - 4,8% pret IKP, kas ir viens no augstākajiem Eiropas savienībā (ES) un pārsniedz ES vidējo plānoto deficīta apjomu, arī salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, attiecīgi par 1,7 un 2,6 procentpunktiem.
"Šādos apstākļos ir jābūt uzmanīgiem papildus palielinot izdevumus, izmantojot budžeta programmu "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", tas var darboties gan kā papildus stimuls inflācijas kāpumam, gan kā negatīvs signāls valsts kredītreitinga kontekstā," brīdina fiskālās disciplīnas uzraugi.
Tiesa, minētais Fiskālās disciplīnas padomes monitoringa ziņojums publicēts pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, pēc kura politiskā līmenī pieņemti vairāki konceptuāli lēmumi par papildus nepieciešamām darbībām, piemēram, stiprināt Latvijas enerģētisko neatkarību, kā arī izstrādāt jaunu atbalsta programmu mazāk turīgajiem iedzīvotājiem, lai kompensētu pieaugošos ikdienas izdevumus.
Vienlaikus opozīcijas deputāti iepriekš nākuši klajā ar saviem priekšlikumiem izmaiņām nodokļos, lai mazinātu degvielas cenas. Izskanēja priekšlikumi mazināt degvielai piemēroto akcīzes nodokli.
Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs iepriekš Saeimas deputātus informēja, ka, samazinot akcīzes nodokli degvielai, valsts budžets šogad neiekasēs 114 miljonus eiro, bet nākamgad – 176 miljonus eiro. Zakatistovs uzsvēra, ka šāds solis radīs robu budžetā, bet tieši akcīzes nodoklis ir viens no tiem finansējuma avotiem, kas ļauj iedzīvotājiem nodrošināt valsts pakalpojumus.
Tāpat Zakatistovs norādīja uz budžeta deficītu, piebilstot, ka Krievijas sāktā kara dēļ kļūst aizvien grūtāk aizņemties starptautiskajos tirgos. "Budžetā iecirstais robs ir tas, kādēļ nevajag mazināt akcīzi," paskaidroja politiķis.
Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) 30. martā pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu preses konferencē pauda, ka patlaban naftas produkti galvenokārt tiek importēti no Krievijas, tādējādi, samazinot akcīzes nodokli degvielai, samazinātos Latvijas budžeta ieņēmumi, ko novirzīt aizsardzības stiprināšanai, un tā vietā šie līdzekļi nonāks Krievijā.
