Opozīcija kritizē 'dāsno algas pielikumu' valsts pārvaldei un augstākajām amatpersonām
Foto: LETA

Opozīcijas deputāti pirmdien, 15. novembrī, Saeimas sēdē pauda kritiku par nākamgad plānoto atlīdzības reformu valsts pārvaldē un 2023. gadā gaidāmo algu celšanu valsts augstākajām amatpersonām, to nodēvējot par šim laikam neatbilstošu dāsnu algas pielikumu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Saeima pirmdien galīgajā lasījumā turpina skatīt Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas būtībā paredz valsts pārvaldē noteikt mēnešalgas līmeni 80% no privātajā sektorā maksātās algas.

Vienlaikus opozīcijas deputāti pauda neapmierinātību par likumā ietverto punktu, kas paredz ar 2023. gadu būtiski celt Valsts prezidenta, Saeimas spīkera un Ministru prezidenta atalgojumu.

Valsts kancelejā iepriekš skaidroja, ka valsts augstāko amatpersonu atalgojumu bija nepieciešams pārskatīt, lai vispār varētu veikt kopējo valsts pārvaldes atlīdzības reformu, proti, reformas ietvaros tika ņemts vērā varas atzaru līdzsvars un hierarhijas princips.

Valsts kancelejas aprēķini liecina, ka atlīdzības reformas rezultātā 2023. gadā Valsts prezidenta mēneša atalgojums augtu no līdzšinējiem 5960 eiro līdz 7607 eiro, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta atalgojums augtu no līdzšinējiem 5357 eiro līdz 7607 eiro. Ministra atalgojums augtu no līdzšinējiem 5086 eiro līdz 6737 eiro, bet deputāta mēnešalga – no 3477 eiro līdz 3803 eiro, savukārt parlamentārais sekretāra atalgojums augtu no 3945 eiro līdz 5977 eiro.

Pie frakcijām nepiederošā deputāte Ļubova Švecova kritizēja valsts pārvaldes atlīdzības reformu kopumā. Viņa stāstīja, ar likuma izmaiņām iecerēts dāsni paaugstināt atalgojumu valsts pārvaldē strādājošiem, bet Covid-19 krīze izgaismoja nopietnas problēmas valsts pārvaldē, piemēram, horizontālās sadarbības neesamību starp dažādiem resoriem, politisko konkurenci un cilvēku bezatbildību.

Švecova pauda pārliecību, ka Saeima dāsni dala naudu, uzpērkot valsts pārvaldē strādājošos nākamajās vēlēšanās. "Pateicībā par šo pielikumu, ierēdņi ies un balsos par tiem politiķiem, kas viņiem to nodrošināja," uzskata deputāte.

Švecova rosināja papildināt likumprojektu ar normu, ka atalgojuma palielinājums pieļaujams, tikai vadoties no Latvijas vērtējuma pēc ekonomikas izaugsmes un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaita samazinājumu saskaņā ar pirktspējas paritātes standartu uzlabošanas.

Opozicionārs Valērijs Agešins (S) atzina, ka valsts pārvaldes atlīdzības reforma nenodrošina līdzsvaru starp algu pieaugumu politiķiem, no vienas puses, un mediķiem un sociālās aprūpes centros nodarbinātajiem, no otras puses. Agešins norādīja, ka drīzāk būtu jāreformē valsts pārvalde, to samazinot.

Opozīcijas deputāts Viktors Valainis (ZZS) norādīja, ka patlaban nav īstais laiks, lai lemtu par būtisku atalgojuma pieaugumu valsts pārvaldē. Viņš mudināja paskatīties uz to, kas notiek citās jomās. "Šis ir necieņas žests, kas tiek izrādīts mediķiem, skolotājiem un senioriem, kuriem šī būs grūta ziema energoresursu krīzes dēļ, medicīnas pakalpojumu nepieejamības dēļ, bet perspektīvā ļoti dāsns augstākajām amatpersonām," pauda Valainis.

Savukārt pie frakcijām nepiederošais deputāts Vjačeslavs Dombrovskis kolēģus informēja, ka nākamgad mediķiem atalgojums tiks celts par 4%, turpretī deputātiem plānots atalgojuma kāpums par 10%, bet valsts augstākajām amatpersonām par 40%.

Deputāts Ivars Zariņš (S) norādīja, ka koalīcija ir bezatbildīga, jo būtisks atalgojuma pieaugums valsts pārvaldē tiek skaidrots ar mērķi piesaistīt kvalificētu darbaspēku, tajā pašā laikā, kā uzsvēra Zariņš, šāds arguments netiek minēts, diskutējot par atalgojumu mediķiem.

Deputāts Krišjānis Feldmans (JKP) norādīja, ka valsts pārvaldes atlīdzības reforma ir ilgi neskarts jautājums, un, lai par to runātu, ir nepieciešama zināma drosme. Viņš norādīja, ka ne visi iedziļinās likuma saturā, jo, piemēram, attiecībā uz vēlētām personām atlīdzības izmaiņas attieksies vien ar 2023. gadu, proti, uz nākamo Saeimas sasaukumu. "Ir tikai loģiski, ka šis likuma neattiecas uz šo Saeimas sasaukumu," pauda deputāts.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) iepriekš atzina, ka valsts pārvaldes atlīdzības reformas mērķis ir palielināt tās konkurētspēju.

Kariņš norādīja uz ilgstošu problēmu, kad ministri viens pēc otra lūguši atcelt "algas trepi", jo ar konkrētu atalgojumu nav iespējams piesaistīt, piemēram, informācijas tehnoloģiju u.c. speciālistus, jo privātajā sektorā šiem profesionāļiem tiek nodrošināts nesalīdzināmi augstāks atalgojums.

"Mēs vēlamies konkurētspējīgu valsts pārvaldi, bet patlaban ir grūti ir pieņemt darbā cilvēkus, jo valsts pārvaldē ir nekonkurētspējīgs atalgojums," sacīja Ministru prezidents.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ivars Zariņš Krišjānis Kariņš Ministru prezidents Saeima Valērijs Agešins Valsts kanceleja Vjačeslavs Dombrovskis
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form