Partijas "Jaunais laiks" dibinātājs un bijušais premjers Einars Repše uzrunā Saeimas deputātiem akcentēja, ka valdošā koalīcija ir nekompetenta un savu laiku jau nostrādājusi. Repše uzsvēra, ka tieši pašreiz valdošās partijas valsti vada jau vairākus gadus un tieši tolaik valsts aparāts ir uzblīdis ar daudzām, pēc Repšes, uzskata nevajadzīgām valsts aģentūrām.
Tāpat Repše akcentēja, ka laikā, kad uzņēmēji tikko spēj nosegt rēķinus, tiem tiek uzlikts vēl smagāks nodokļu slogs. Valdošajai koalīcijai pietrūkstot arī tālredzības - daudzi lēmumi ir pieņemti, lūkojoties tikai īstermiņā.
Asus vārdus valdībai pauda arī "Pilsoniskās savienības" (PS) līdere Sandra Kalniete. Viņa uzsvēra, ka PS atbalsta programmas pieņemšanu, lai glābtu Latvijas ekonomiku un nevis tādēļ, ka uzticas Godmaņa vadītajai valdībai. Viņa uzsvēra, ka programmu atbalsta daudzo Latvijas iedzīvotāju, kas paņēmuši kredītus, kuru ekonomiskās krīzes laikā, var būt grūtības apmaksāt.
Jau ar personīgiem apvainojumiem Godmanim tribīnē kāpa "Sabiedrība Citai politikai" dibinātājs un bijušais, agrāk Tautas partiju, pārstāvošais ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs. Viņš uzsvēra, ka premjers personīgi diskusijas laikā raidījumā "Kas notiek Latvijā?" esot aizvainojis Latvijas Brīvo Arodbiedrību savienības līderi Pēteri Krīgeru. Štokenbergs par "uzjautrinošu" nodēvēja arī pašu stabilizācijas programmu, kas esot uz astoņām lappusēm.
Viņa partijas biedrs, vēl viens bijušais tautpartijietis, Artis Pabriks pauda, ka ir nepieciešams slēgt vairākas ministrijas, kā arī virkni uzņēmumu padomes. Viņš uzsvēra, ka nodokļu palielināšana ir "sitiens pa vidusšķiru", kā arī mudināja ieviest progresīvo nodokli.
Vēl citi deputāti veltīja asus vārdus pašai programmai, norādot, ka tā izveidots ļoti ātri un sasteigti. Tāpat tika apšaubīta finanšu ministra Ata Slaktera (TP) kompetence.
Savukārt tie pozīcijas deputāti, kas piedalījās debatēs, norādīja uz Godmaņa milzīgajām darbaspējām, kas sekmē uzticību viņa darbam, kā arī pasaules finanšu krīzi no kuras nebija iespējams izvairīties un kura smagi un nelabvēlīgi ir ietekmējusi valsts budžeta ieņēmumus. Viens no retajiem ministriem, kurš aizstāvēja valdību, bija atsevišķu opozicionāru kritizētais satiksmes ministrs Ainars Šlesers (LPP/LC). Viņš opozīcijai pārmeta konkrētu priekšlikumu trūkumu, savukārt pašreizējo krīzi ekonomikā skaidroja ar globālo finanšu krīzi.
Reizē Šlesers pauda optimismu sakot, ka krīze liks uzņēmējiem apgūt jaunus tirgus un labvēlīgi pārkārtos ekonomiku. Ministrs arī uzsvēra, ka tieši viņa vadītajā satiksmes nozarē nākamajā gadā ir gaidāms progress un ienākumi. Pēcāk gan Štokenbergs kritizēja Šlesera optimismu, norādot uz tā nepamatotību, piemēram, attiecībā uz lidostas "Rīga" atīstību.
Deputāti par makroekonomikas stabilizācijas plānu un gaidāmajiem budžeta grozījumiem pirmajā lasījumā sāka lemt dienvidū. Taču līdz pat pievakarei deputāti vēl nebija beiguši diskutēt par projektu pirmajā lasījumā, kaut gan kopumā tas ir jāpieņem divos lasījumos. Programmas apstiprināšana ir Starptautiskā Valūtas fonda prasība, lai Latvija varētu saņemt tā un citu ārvalstu un starptautisku institūciju palīdzību.