Divās Saeimas komisijās – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, kā arī Ārlietu komisijā jau ilgāku laiku koalīcijas deputāti ir mazākumā, tomēr ne opozīcijā esošais "Jaunais laiks" (JL), ne "Saskaņas centrs" (SC) neplāno veikt izmaiņas komisiju vadībā. Deputāti noliedz, ka pastāvētu kāda vienošanās, savukārt deputāts Ainārs Latkovskis (JL) skaidro, ka Godmaņa valdība pēc pusgada tāpat kritīs, tāpēc neesot nepieciešams veikt īslaicīgas izmaiņas.

Saeimas Ārlietu komisijā patlaban strādā pieci koalīcijas deputāti un pieci opozīcijas parlamentārieši, tomēr tā kā koalīcijas partijām piederošais deputāts Leopolds Ozoliņš (ZZS) ilgstoši slimo, Saeimas opozīcijai šajā komisijā reāli ir vairākums. Savukārt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā patlaban ir ievēlēti pieci deputāti no opozīcijas partijām, bet koalīciju pārstāv tikai četri parlamentārieši.

Tautas partijas Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis portālam "Delfi" skaidroja, ka komisiju darbs ir lielā mērā atkarīgs no to vadītāju profesionalitātes. "[Aizsardzības komisijas vadītāja Jura] Dalbiņa (TP) nomaiņai opozīcijai būtu ļoti grūti atrast argumentus, jo otra tik profesionāla deputāta Saeimā nav," sacīja Kučinskis. Viņš arī norādīja uz Ārlietu komisijas vadītāja Andra Bērziņa (LPP/LC) spēju vadīt komisiju tā, ka nerodas problēmas ar opozīciju. "Diez vai Sandra Kalniete vai JL mainīs savu pozīciju par Eiropas Savienības jautājumiem tikai tāpēc, ka viņi ir opozīcijā," sacīja Kučinskis.

Viņš noraidīja pieņēmumus, ka pastāvētu kāda vienošanās par to, ka opozīcija nemaiīs komisiju vadītājus. Kučinskis uzsvēra, - ja opozīcija tomēr to darītu, tas nebūtu ilglaicīgi, jo pēc pusotras nedēļas Saeima pārvēlētu deputātus šajās komisijās tā, lai koalīcijai būtu vairākums, un visi atgrieztos vecajās vietās.

Kopumā raksturojot koalīcijas un opozīcijas sadarbību Saeimā, Kučinskis atzina, ka "Saeima ir kļuvusi lietišķāka, strīdi ir nevis starp pozīciju un opozīciju, bet par atsevišķiem jautājumiem," sacīja Kučinskis, norādot, ka tieši JL esot atbildīgs par to, ka līdz šim sadarbība starp opozīciju un koalīciju Saeimā nesot pastāvējusi. Šādu praksi JL ieviesis, savulaik nākot pie varas. Līdz tam esot bijusi 'normāla parādība", ka opozīcijas deputāts vada komisiju.

JL deputāts Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā Ainārs Latkovskis portālam "Delfi" sacīja, ka JL mērķis nav padarīt Saeimas darbu destruktīvu. Ja arī kādas izmaiņas komisiju sastāvā tiktu veiktās, tās būtu īslaicīgas, jo koalīcija īsā laikā pārvēlētu deputātus.

"Jā, mēs kritizējam tos, kas ir pie varas, bet šādā veidā nomainīt, lai pēc nedēļas viss būtu pa vecam, nav nekādas vajadzības," sacīja Latkovskis. Viņš pauda viedokli, ka pēc pusgada Godmaņa valdība tāpat kritīšot, tādēļ neesot nepieciešams priekšlaicīgi veikt kādas izmaiņas komisiju vadītāju vidū. "Šī valdība nav izdevīga ne tikai Latvijas tautai, bet arī pašiem koalīcijas politiķiem, izņemot Šleseru," sacīja Latkovskis.

JL Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis portālam "Delfi" atzina, ja opozīcija ir saliedēta un tai ir vairākums, tad komisijas vadībai ir daudz lielāka motivācija ieklausīties opozīcijas viedoklī. "Pat ja mēs kādu no šiem komisiju vadītājiem nomainītu, tas nebūtu uz ilgu, jo koalīcijai pietiek balsu, lai plenārsēdē mainītu komisiju sastāvu sev izdevīgā veidā. Piemērs – Latkovska neievēlēšana un Anda Kāposta (ZZS) ievēlēšana Juridiskajā komisijā . Pieļauju, ka par atsevišķu komisiju vadības maiņu varam arī panākt vienošanos, bet svarīgākais joprojām ir padarāmie darbi, nevis ieņemamie amati," sacīja Zaķis.

Arī SC priekšsēdētājs, Saeimas Ārlietu komisijas deputāts Nils Ušakovs portālam "Delfi" atzina, ka, neskatoties uz opozīcijas vairākumu, Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs lieliski tiekot galā ar saviem pienākumiem. "Notiek konstruktīvs darbs," sacīja Ušakovs, piebilstot, ka SC šajā komisijā ir arī komisijas sekretāra amats, tādēļ iebildumu neesot.

Savukārt, atbildot uz jautājumu, vai Dalbiņš ir vispiemērotākais Aizsardzības komisijas vadītājs, Ušakovs atbildēja izvairīgi, norādot, ka "pieredze viņam ir". Arī Ušakovs noliedza, ka pastāvētu kādas vienošanās starp opozīcijas un koalīcijas deputātiem par sadarbību atsevišķās komisijās.

Jau vēstīts, ka pirms vairākām nedēļām Saeima atkārtoti noraidīja iespēju apstiprināt Saeimas Nacionālās drošības komisijā (NDK) pie frakcijām nepiederošo deputātu Aigaru Štokenbergu, kas bija izteicis vēlmi strādāt tieši šajā komisijā. Savukārt Latkovskim Saeima liedza strādāt Juridiskajā komisijā. Deputāti tobrīd norādīja, ka koalīcija tādejādi cenšas nodrošināt komisijās tādu deputātu sastāvu, kas nodrošinātu pie varas esošajām partijām izdevīgu lēmumu pieņemšanu domstarpības raisošos likumprojektos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!