Opozīcijas deputāti ST apstrīd atsevišķas programmas likumā par šī gada budžetu
Foto: DELFI

Saeimas opozīcijā esošie deputāti vērsušies Satversmes tiesā (ST) ar pieteikumu par likuma “Par valsts budžetu 2019. gadam” atsevišķu programmu neatbilstību Satversmei, portālu “Delfi” informēja Saeimas deputāte Evija Papule (S).

Pieteikuma iesniedzēji apstrīd visu 2019. gada budžeta likumā ietverto budžeta programmu un apakšprogrammu, ar kurām tiek piešķirts valsts finansējums studijām valsts dibinātās augstskolās, ciktāl tās neparedz Augstskolu likuma 78. panta 7. daļā noteikto, atbilstību Satversmes 1. un 66. pantam.

Augstskolu likuma 78. panta 7. daļa nosaka, ka Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo valsts budžeta projektu, tajā paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās ne mazāku par 0,25% no iekšzemes kopprodukta (IKP), līdz valsts piešķirtais finansējums studijām valsts dibinātās augstskolās sasniedz vismaz 2% no IKP.

Papule norāda, ka “kopš 2014. gada budžeta likuma – brīža, kad likumdevējam bija jāsāk ievērot Augstskolu likuma 78. panta 7. daļa – redzams, ka likumdevējs nav konsekventi ievērojis paša pieņemto tiesību normu”.

“Tā vietā valsts finansējums studijām valsts dibinātās augstskolās kopš Augstskolu likuma 78. panta 7. daļas spēkā stāšanās faktiski nav pieaudzis un tā apmērs teju nemainīgi pēdējo gadu laikā svārstās ap rādītāju 0,4% no IKP. Tā ir absolūti nepieņemama situācija un šāda tiesiskā nihilisma prakse ir jāaptur. Tas arī ir galvenais šī pieteikuma iesniegšanas mērķis. Nedrīkst būt tā, ka koalīcijas partiju pārstāvji gan valdībā, gan Saeimā neievēro likumos noteikto. Tas ir pretrunā ar Saeimas deputātu svinīgajā solījumā pausto, ka „apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.” Normas par finansējuma apjomu visticamāk daiļo dažādas atskaites un nezinātājiem rada maldīgu priekšstatu, ka viss ir kārtībā, bet reālā dzīvē situācija ir pavisam cita,” skaidroja Papule.

Iesniedzēju ieskatā, ilgstoši nepildot Augstskolu likuma 78. panta 7. daļā noteikto un nepalielinot valsts finansējumu studijām valsts dibinātās augstskolās par minētajā normā noteikto apmēru, likumdevēja rīcībā konstatējama neatbilstība vairākiem Satversmē nostiprinātiem vispārējiem tiesību principiem.

Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka “apstrīdētais regulējums neatbilst no Satversmes 1. panta izrietošajam tiesiskuma principam, tiesiskās drošības principam un labas likumdošanas principam, kā arī no Satversmes 66. panta izrietošajam ilgtspējas principam”.

Satversmes 1. pants nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. Savukārt Satversmes 66. paredz: “Saeima ik gadus pirms saimnieciskā gada sākšanās lemj par valsts ienākumu un izdevumu budžetu, kura projektu tai iesniedz ministru kabinets. Ja Saeima pieņem lēmumu, kurš saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, tad lēmumā jāparedz arī līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus. Pēc budžeta gada notecēšanas ministru kabinetam jāiesniedz Saeimai apstiprināšanai norēķini par budžeta izpildīšanu.”

Pieteikums iesniegts, izmantojot Satversmes tiesas likuma 17. panta 1. daļas 3. punktā noteikto, proti, ka pieteikumu par lietas ierosināšanu par likumu atbilstību Satversmei ir tiesības iesniegt ne mazāk kā 20 Saeimas deputātiem. Papule norāda, ka pieteikumu parakstījis 30 “Saskaņas” frakcijas un Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāti, un viens pie frakcijām nepiederošais deputāts. Kopā – 31 parlamentārietis.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Ministru kabinets Saeima Satversme Satversmes tiesa
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form