Foto: F64

Decembrī 19% iedzīvotāju šo gadu Latvijai novērtē kā labāku, 16% uzskata, kas tas ir bijis sliktāks, savukārt 60% domā, kas tas ir bijis tāds pats kā 2018. gads, liecina pētījuma centra SKDS aptaujas dati.

Šis vērtējums ir sliktāks nekā pērn, jo tad 29% iedzīvotāju 2018. gadu Latvijai vērtēja kā labāku par 2017. gadu, savukārt 10% vērtēja kā sliktāku. 2018. gada nogalē tika iegūti pēdējā desmitgadē pozitīvākie aizvadītā gada vērtējumi.

Vēsturiski sliktākos aizvadītā gada novērtējumus Latvijas iedzīvotāji pauda 2009. gada nogalē, kad tikai 4% iedzīvotāju aizvadīto gadu Latvijai vērtēja kā labāku nekā iepriekšējo, bet 79% – kā sliktāku.

Prognozē par 2020. gadu Latvijai ir novērojams iedzīvotāju optimisma sarukums. Vērtējot, vai Latvijai 2020. gads Latvijai būs labāks, sliktāks vai tāds pats kā šis gads, 25% iedzīvotāju paredz, ka tas būs labāks, 14% uzskata, ka tas būs sliktāks, bet 49% domā, ka tas būs tāds pats kā 2019. gads.

Tāpat aptaujas dati liecina, ka 24% iedzīvotāju 2019. gadu novērtē kā sev personīgi labāku, 15% kā sliktāku, savukārt 57% uzskata, ka tas ir bijis tāds pats kā iepriekšējais.

Pirms gada pozitīvas atbildes sniedza par 7 procentu punktiem vairāk iedzīvotāju – 31% iedzīvotāju aizvadīto gadu vērtēja kā sev personīgi labāku par iepriekšējo, bet 13% to vērtēja kā sliktāku

Iedzīvotāju izteiktās prognozes par to, kāds viņiem personīgi būs 2020. gads, liecina, ka 39% iedzīvotāju paredz labu nākamo gadu, tikai 7% uzskata, ka tas būs sliktāks, bet 36% domā, ka tas būs tāds pats kā 2019. gads.

Optimisma līmenis ir zemāks nekā pērnā gada nogalē, kad 42% prognozēja, ka nākamais gads viņiem personiski būs labāks, 4% domāja – ka sliktāks, bet 36% paredzēja, ka tas būs tāds pats kā 2018. gads.

SKDS secina, ka gan jautājumā par Latvijas nākotni, gan par personīgo nākotni optimisms sarūk otro gadu pēc kārtas.

Sliktākās personīgās nākotnes prognozes iedzīvotāji sniedz 2008. gada nogalē, kad tikai 18% iedzīvotāju paredzēja, ka nākamais gads viņiem personīgi būs labāks par aizejošo, bet 36% prognozēja, ka tas būs sliktāks.

Savukārt vislabāk savu personīgo nākotni vērtēja 2004. gada nogalē, kad 56% iedzīvotāju prognozēja, ka nākamais gads viņiem personīgi būs labāks par aizejošo,
bet tikai 9% – ka sliktāks.

Līdzīgi kā citos kopš 1999. gada veiktajos mērījumos, prognozējot savu personīgo nākotni, iedzīvotāji ir krietni optimistiskāki nekā domājot par valsti.

Dati iegūti SKDS Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās. Aptauja tika veikta no 2019. gada 30. novembra līdz 11. decembrim. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi kopumā tika aptaujāti 1007 respondenti vecumā no 18 līdz 75 gadiem visā Latvijā. Izlase ir reprezentatīva attiecībā pret ģenerālo kopumu. Pētījuma statistiskā kļūda ir + / - 3% robežās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!