Ceturtdien Saeimas sēdē norisinājās ikgadējās ārpolitikas debates, kurās deputātiem par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības (ES) jautājumos ziņoja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).

Ārlietu debatēm video un teksta tiešraidē varēja sekot līdzi portālā "Delfi".

Saeimas ārpolitikas debates 2017
Debates tiek slēgtas.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) debates slēdz. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V), noslēdzot debates, pasakās par tām. "Šeit tiek izvētīta visa valsts politika visās jomās," uzsver ministrs. "Šis gads mums būs sarežģīts un interesants."
"Katrs grib atrast ārlietu ministra ziņojumā kā Bībelē atrast kaut ko sev," secina, iespējams, pēdējais debatētājs Romualds Ražuks (V).
"Latvija, manuprāt, ir visdrošākā valsts pasaulē," uzsver Abu Meri.
Debates līdz ar Hosama Abu Meri uzrunu rit jau septīto stundu.
Visaktīvāk ceturtdien tribīnē kāpuši "Vienotības" un "Saskaņas" deputāti, no katras partijas pa sešiem. Bet visslinkākais bija Ingunas Sudrabas pārstāvētais politiskas spēks "No sirds Latvijai", kuru debatēs pārstāvēja tikai partijas līdere.
https://twitter.com/RihardsKols/status/824615308916826112
"Krievija nav tikai Putins un Putins nav visa Krievija," Saeimas debatēs atgādināja Juris Viļums (LRA), vēršot klātesošo uzmanību uz nepieciešamību sadarboties ar Krievijas pilsonisko sabiedrību.
Debašu noslēgumā lielākā daļa mediju un diplomātu Saeimas zāli jau pametuši. Arī kaislības no trībīnes norimušas, un šķiet, ka deputāti no asajām debatēm noguruši.
https://twitter.com/Pabriks/status/824597177343340545
Līdz izcilībai ziņojumam trūkst sadaļa par klimatpārmaiņām, debatēs uzsver VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglītis (NA). "Līdz šim Latvija gan Eiropas Savienības, gan starptautiskā līmenī ir aktīvi strādājusi, lai aizstāvētu savas intereses klimata politikas jomā un to plānojam darīt arī turpmāk. Tomēr Latvijas iespējas sasniegt izvirzītos ārpolitikas mērķus klimata jomā ir cieši saistīta ar mūsu spēju rīkoties koordinēti un saskaņoti nacionālā līmenī. Klimata politika skar pilnīgi visas tautsaimniecības nozares un tādējādi lielā mērā tieši no tautsaimniecības nozaru politikām un pasākumiem, sevišķi enerģētikas, transporta un lauksaimniecības nozaru, ir atkarīga Latvijai saistošo klimata politikas mērķu sasniegšana," Saeimas debatēs uzsvēra Eglīts.
Valdis Kalnozols (ZZS) aicina Ārlietu ministriju savu darbu darīt tā, lai viņu un citus deputātus nenodotu linča tiesai.
Atsākas ārpolitikas debates. Tās ar pārtraukumiem ilgst no plkst. 9.
https://twitter.com/Maris_Zanders/status/824604052843614208
Kiršteins skaidroja, ka tas ir signāls, ka Latvijai vairāk ir jāpaļaujas uz saviem spēkiem un mazāk jācer uz starptautiskajām organizācijām. https://www.delfi.lv/news/national/politics/galvenais-apdraudejums-ir-kodolieroci-krievija-uzskata-kirsteins.d?id=48450089
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) izsludina pārtraukumu līdz plkst. 15.30.
Rinkēvičs Bites un Elksniņa uzrunas nodēvē par "alternatīvajiem faktiem".
https://www.delfi.lv/news/national/criminal/par-aicinajumu-latviju-pievienot-krievijai-piespriez-pusgadu-cietuma.d?id=47114383
Arī Elksniņš emocionālā uzrunā norāda, ka ir divkosīgi teikt, ka Latvija citās valstīs ir spējīga palīdzēt demokrātisku reformu īstenošanā, jo pati uz to nav spējīga. Elksniņš savu viedokli pamato ar piemēru, kad par aicinājumu Latviju pievienot Krievijai tika piešķirts cietumsods.
"Krievijas demonizēšana tā nav politika, tā ir politikas neesamība. Un tā līdz šim bijis arī mums," sacīja Zariņš.
https://twitter.com/IvoButkevics/status/824591869577428997
Tāpat kā ārlietu ministrs arī Ivars Zariņš (S) citē grāmatu "Vinnijs Pūks un viņa draugi": "-Man tas arī patīk, - teica Kristofers Robins, - bet tomēr vislabāk man patīk darīt Neko. - Kā tu dari Neko? - jautāja Pūks pēc ilgām un pamatīgām pārdomām. - Ļoti vienkārši. Kad es taisos to darīt, kāds parasti jautā: "Ko tu domā darīt?" Un es viņam atbildu: "Neko!" Pēc tam es eju un to daru." Viņš arī norāda, ka ārpolitikas ziņojums ir tukšs un bez nopietna satura. "Vīriem pie alus kausiem šīs saruna bieži ir daudz sakarīgākas," tā viņš raksturoja ceturtdienas ārlietu debates.
Pašlaik no tribīnes uzstājas Jūlija Stepaņenko (S), bet pēc tam pieteikušies Ivars Zariņš (S), Andrejs Elksniņš (S), Veiko Spolītis (V), Raimonds Rubiks (S), Valdis Kalnozols (ZZS), Dzintars Zaķis (V), Juris Viļums (LRA), Jānis Vucāns (ZZS) un VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglītis.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA) pauž, ka pateicības un komplimenti jau ir izteikti, tāpēc var sākt runāt nopietni. Svarīgi ir secināt, ka pasaule mainīsies neatgriezeniski. Atsaucoties uz "The Economist" redaktoru Edvardu Lūkasu, Kiršteins uzsver, ka dzīvojam "post-NATO laikmetā". Šobrīd starptautiskās organizācijas zaudē savu nozīmi. "Latvijas galvenais apdraudējums ir taktiskie kodolieroči Krievijā," norāda Kiršteins.
Opozīcijas deputāte Inga Bite (LRA) nosoda Latvijas amatpersonas, kuras atļāvušās kritizēt ASV pilsoņu lēmumu par savu prezidentu ievēlēt Donaldu Trampu. Bite uzskata, ka tautas lēmumu necienīšana Latvijas koalīcijā esot tipiska.
https://twitter.com/StafeckaLiga/status/824581119060410368
https://twitter.com/AizsardzibasMin/status/824582913576632324
https://twitter.com/900sekundes/status/824499466103316480
Debates tiek atsāktas.
https://www.delfi.lv/news/national/politics/lejins-aicina-obamam-pieskirt-triju-zvaigznu-ordeni.d?id=48449757
https://twitter.com/EiropasKustiba/status/824569265848283136
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) izsludina pārtraukumu. Debates atsāksies plkst. 13.30.
Rinkēvičs "ar šausmām secinājis", ka deputāte Sudraba sajaukusi Ārlietu ministrijas mājaslapā ziņojumu ar notikumu kalendāru, jo ziņojumā nav ne vārda par ministra vizītēm.
Runas noslēgumā Sudraba secināja, ka tikmēr, kamēr nav formulēti Latvijai svarīgie stratēģiskie uzdevumi, tikmēr nav un nevar būt proaktīvas Latvijas ārpolitikas. https://www.delfi.lv/news/national/politics/sudraba-rinkevica-zinojumu-salidzina-ar-planotaju-un-kritize-latvijas-neticibu-pasai-sev.d?id=48449279
https://www.delfi.lv/news/national/politics/saskana-par-sankcijam-pret-krieviju-zagejam-zaru-uz-kura-sezam.d?id=48449363
"Šīs debates ir labas ar to, ka tā nav tikai runu lasīšana, bet diskusija par jautājumiem," norāda ārlietu ministrs Rinkēvičs. Viņš pasakās Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdētājam Kalniņam un Saeimas Eiropas lietu priekšsēdētājai Čigānei par atzinīgajiem vārdiem.
Deputāts Atis Lejiņš (V) aicina Latvijas aizsardzības budžetu palielināt virs 2% no IKP.
Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) pauž, ka šobrīd ar Kanādu asociējas hokejs, kļavu sīrups un karogs ar kļavu lapu. Viņš cer, ka pēc gada izskanēs pozitīvs viedoklis par kanādiešu bataljonu Latvijā. "Valsts ārpolitika ir tās iekšpolitikas turpinājums vai, tēlaini izsakoties, spoguļattēls," uzsver aizsardzības ministrs. "Pēdējo gadu sabiedroto atbalsts Latvijai ir īpaši nozīmīgs, bet 2016. gads kopumā ir bijis vēsturisks Latvijas drošībai. Gan Velsas, gan Varšavas samitos kopīgi ar mūsu kaimiņiem spējām panākt, lai Baltijas jūras reģions ieņemtu centrālo lomu NATO dienaskārtībā. Esam saņēmuši vairākus apliecinājumus, ka kolektīvās aizsardzības princips joprojām ir un paliek aktuāls," norāda Bergmanis. Vēstīts, ka 8. jūlijā NATO samitā Varšavā tika apstiprināta vienošanās par NATO sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā rotācijas kārtībā. Tika pieņemts lēmums, ka 2017. gadā Latvijā, Polijā, Igaunijā un Lietuvā izvietos daudznacionālas bataljona lieluma kaujas grupas un Latvijā izvietotās kaujas grupas ietvarvalsts būs Kanāda.
https://twitter.com/MartinsDregeris/status/824548857778409472
https://www.delfi.lv/news/national/politics/aboltina-no-saeimas-tribines-kaunina-griguli.d?id=48449065
https://twitter.com/lolita_cigane/status/824547884494442496
Deputāts Mārtiņš Bondars (LRA) pārmet koalīcijai "saturēšanas problēmas". Viņš kaunina koalīcijas biedrus, kuri deputāta runas laikā turpina čalot.
Deputāte Inguna Sudraba (NSL) ir kritiska, viņa ārlietu ministra ziņojumu salīdzina ar plānotāju. Frakcija "No sirds Latvijai" ārlietu ministra ziņojumā nav guvusi atbildes uz virkni jautājumiem, ko vēlējusies tur atrast.
Atsākas Saeimas ārpolitikas debates.
Pēc pārtraukuma pie tribīnes kāps Inguna Sudraba (NSL), Mārtiņš Bondars (LRA), Artis Rasmanis (ZZS), Atis Lejiņš (V) un citi. Pagaidām ir pieteikušies debatēt vēl 10 deputāti.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) izsludina pārtraukumu līdz plkst. 10.30.
Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) kritizē "Aizliegtā paņēmiena" īstenoto žurnālistikas eksperimentu, kurā laikā bija plānots noskaidrot, kā Latvijā tiek sadalīti Triju Zvaigžņu ordeņi. Viņa pauda neizpratni par raidījuma mērķi un norādīja, ka, ja vēlamies stipru valsti, tad šādi žurnālistu darbi, viņasprāt, darot kaitējumu. https://www.delfi.lv/news/national/politics/policija-uz-zurnalistu-eksperimentu-par-triju-zvaigznu-ordeniem-atbild-ar-kriminalprocesu.d?id=48167569
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš (V) uzskata, ka Latviju šogad apdraud Krievijas agresija kaimiņvalstīs, starptautiskais terorisms un bēgļu krīze. https://www.delfi.lv/news/national/politics/draudi-latvijai-krievijas-agresija-terorisms-un-beglu-krize-uzskata-kalnins.d?id=48448809
Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) Latvijas un visā Baltijas telpā karadarbība informatīvajā telpā notiek jau vairākus gadus. Latvijā iedzīvotāji ikdienu ir pakļauti maldinošai propagandas kampaņai. "Mēs paši šodien brucinām pamatus, uz kuriem mēs stāvam," secina Āboltiņa.
Arī koalīcijas partijas deputāts Rihards Kols (NA) līdzīgi kā “Saskaņas” deputāts Potapkins asi kritizē ziņojumu. Viņš norāda, ka ministrija izvēlējusies deklaratīvus tekstus, nevis konkrēti definējusi prioritātes.
Ziņojumā gan Ķīna pieminēta 11 vietās, turklāt sadarbībai ar šo valsti veltīta atsevišķa apakšnodaļa.
Sergejs Potapkins (S) kā pirmais no opozīcijas norāda, ka ziņojums ir nepilnīgs. Viņš arī norāda, ka, viņaprāt, Latvija ārpolitikā drīzāk ir pasīvs novērotājs, nevis aktīvs darītājs. Viņš arī pauž sašutumu, ka ziņojumā praktiski neesot nekas minēts par Ķīnu. Potapkins tikai ar lielām grūtībām atradis pāris rindiņas, kurās šī valsts pieminēta.
https://twitter.com/krasmar/status/824524983703633920
Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne (V), atgādinot klātesošajiem deputātes Ilzes Viņķeles (V) apņemšanos – katru reizi pēc neapdomīgiem deputāta Aleksandra Kiršteina (NA) vārdiem doties pie tribīnes un teikt, ka tas ir nepieņemami, norāda, ka viņas apņemšanās ir katru reizi, kad būs īstā vieta un laiks, pateikt lielu paldies iepriekšējiem latviešu politiķiem, kuri savlaicīgi zināja, ko mēs gribam. "Es jo īpaši gribu pateikt lielu paldies bijušajai prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai," uzsver Čigāne.
Līdz šim no trbīnes uzstājies Edgars Rinkēvičs (V), Ināra Mūrniece (NA), Ojārs Ēriks Kalniņš (V) un Lolita Čigāne (V). Kā ierasts, pēc ministra, Saeimas priekšsēdētājas un komisiju vadītājiem tiks uzsāktas deputātu debates. Koalīcijas deputāti tradcionāli lielākoties Rinkēvičam izteiks komplimentus, bet opozīcijas partijas ministru kritizēs.
https://www.delfi.lv/news/national/politics/arlietu-ministrs-pasaules-gala-sludinatajiem-pern-bija-triumfa-gads.d?id=48448459
Debates turpina Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš (V). Pārskatot ĀM vadīto kursu 2016. gadā, būtu tikai prātīgi turpināt iesākto ceļu, norāda Kalniņš. Mums ir būtiski jāstiprina Eiropas Savienības drošības un aizsardzības spējas. Arī Ārlietu komisijas priekšsēdētājs savā uzrunā atzinīgi vērtē, ka Latvija jau nākamgad aizsardzībai novirzīs 2% no IKP.
"Latvijas dalība OECD ir liels solis ceļā uz atbildīgu biznesa vidi," pauž Saeimas priekšsēdētāja. Atgādinām, ka 1. jūlijā Francijas Ārlietu ministrijai tikai iesniegts Latvijas pievienošanās raksts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD). Līdz ar to Latvija kļuva par pilntiesīgu OECD dalībvalsti.
"Drošības un aizsardzības stiprināšana nav tikai ārpolitikas, tai jākļūst par visas sabiedrības prioritāti," aicina Mūrniece.
https://www.delfi.lv/news/national/politics/rinkevics-arlietu-debates-brexit-atgadina-stastu-par-vinniju-puku.d?id=48448317
Pirmā debatē Saeimas priekšsēdētaja Ināra Mūrniece (NA). "Ja kaut ko ir vērts aizstāvēt, tad mums jāaizstāv visiem kopā," uzsver spīkere. Svarīgi nostiprināt ne tikai mūsu valsts drošību, bet arī palīdzēt to noturēt visā pasaulē, Latvijai jāatbalsta kopējie centieni pēc miera. Pērn Latvijas aizsardzības budžets pieauga par 40%, nākamgad sasniegsim 2% no IKP, skaidro Mūrniece, uzsverot, ka esam līderi. "Solidaritāte nav tukša skaņa!"
Ārlietu ministrs Rinkēvičs beidza iepazīstināt deputātus un klātesošos ar ārpolitikas ziņojumu. Tagad sākas debates. Atgādinām, ka, apspriežot ārlietu ministra ziņojumu, katrs deputāts saskaņā ar Saeimas kārtības rulli debatēs var runāt desmit minūtes pirmoreiz un piecas minūtes otro reizi.
"Mūsu diaspora ir visā pasaulē," vērš uzmanību ārlietu ministrs, piebilstot, ka tieši mūsu tautieši ārzemēs veido pirmo priekšstatu par Latviju. Latvijas diaspora un tās organizācijas ir Latvijas pamats. Ministrs aicina kopīgiem svētkiem aizstāvēt Latvijas intereses visā pasaulē.
Ārlietu ministrs Rinkēvičs savā uzrunā pasakās blogerim Jānim Polim par ieguldīto darbu, atmaskojot propagandas portālus Latvijā. https://www.delfi.lv/news/national/politics/vietnes-nozagtscom-un-toma-joki-nonakusas-ari-drosibas-policijas-redzesloka.d?id=48263471
https://twitter.com/edgarsrinkevics/status/824512297884413953
Atgādinam, ka pērnā gada nogalē publicētajā ārpolitikas ziņojumā minēts, ka 2016. gadā Krievija turpinājusi uz starptautiskās situācijas saasināšanu un konfliktiem vērstu ārpolitiku, tostarp tā informatīvajā telpā turpina diskreditēt Latviju. https://www.delfi.lv/news/national/politics/rinkevica-arlietu-zinojums-krievija-turpina-uz-konfliktiem-verstu-arpolitiku.d?id=48359219
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece atklāj sēdi un dod vārdu ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam, kurš uzstājās ar uzrunu par paveikto ārpolitikā pērn un gaidāmo nākamgad.
Labrīt, lasītāji! Ceturtdienas laikā teksta tiešraidē sekosim tradicionālo Saeimas ārpolitikas debašu norisei.

Apspriežot ārlietu ministra ziņojumu, katrs deputāts saskaņā ar Saeimas kārtības rulli debatēs var runāt desmit minūtes pirmoreiz un piecas minūtes otro reizi, iepriekš skaidroja Saeimas Preses dienestā.

Saeimas kārtības rullis noteic, ka ārlietu ministram ne vēlāk kā 16. janvārī Saeimā jāiesniedz ar Ministru prezidentu saskaņots ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības (ES) jautājumos.

Pirmās Saeimas debates par Latvijas ārpolitikas jautājumiem notika 2011. gadā.

Ja nav priekšlikumu vai prasību par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu, ārlietu debates tiek rīkotas Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas dienai, 26. janvārim, tuvākajā Saeimas sēdē.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Rinkēviča ikgadējā ziņojumā uzsvērts, ka 2016. gadā Krievija turpinājusi uz starptautiskās situācijas saasināšanu un konfliktiem vērstu ārpolitiku, tostarp tā informatīvajā telpā turpina diskreditēt Latviju.

Ziņojumā minēts, ka Latvijas ārlietu dienesta paveiktais un ieplānotais vērtējams būtiskāko starptautisko notikumu kontekstā – šogad to veidojis karš Sīrijā un tā izraisītais migrācijas spiediens uz Eiropu, terorisma, neiecietības ideju un radikalizācijas radītie izaicinājumi, Krievijas pašreizējā Eiropas kontinenta drošību un stabilitāti negatīvi ietekmējošā politika un "Brexit".

Tāpat ziņojumā noteiktas Latvijas ārpolitikas prioritātes 2017. gadam – valsts ārējās drošības stiprināšana, aktīva iesaistīšanās efektīvas, vienotas un drošas ES veidošanā, stabilitātes un attīstības veicināšana ES austrumu un dienvidu kaimiņu reģionos, Latvijas uzņēmumu iespēju sekmēšana eksporta tirgos un investīciju piesaistes veicināšana, kā arī atbalsts un ciešas saites uzturēšana ar tautiešiem ārzemēs.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesors, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds RSU izplatītajā video skaidro: "Ārlietu ministra ziņojuma un gaidāmo ārpolitikas debašu uzstādījumi, kuru fokusā ir drošības un labklājības jautājumi, ir absolūti saistīti ar 2017. gada ārpolitisko realitāti un trauksmaino pasauli, kurā dzīvojam – pasauli, kurā Latvija kā maza valsts nevar atļauties būt pasīva."

"Līdz šim mums ir bijuši daudzi labi ārpolitiskās aktivitātes piemēri: 2015. gadā tā bija Latvijas prezidentūra ES Padomē, 2016. gadā iestāšanās OECD un attiecību kopšana ar Ķīnu – Rīgā vizītē ieradās Ķīnas premjers Li Kecjans, ir veicināta transporta koridoru izveide. Lai gan no vienas puses pie horizonta jau redzams 2018. gads, kad atzīmēsim sava valstiskuma simtgadi, jautājums ir par 2017. gadu un to, kādas iniciatīvas šogad varētu īstenot, parādot savu produktivitāti," norāda Sprūds.

Vairāk par ziņojumu var lasīt šeit, savukārt pašu ziņojumu var lasīt šeit.

Tags

Ārlietu ministrija Edgars Rinkēvičs Latvijas prezidentūra ES Saeima

Comment Form