"Tas ir likumsakarīgi. Beidzot ir sals, iekšzemē stiprāks, un tas "spiež" ārā putnus uz vietām, kur mīnusi zemāki un sniega sega plānāka, jo tādējādi ir lielākas iespējas atrast nepieciešamo barības daudzumu un mazāka sala dēļ saglabāt vairāk enerģijas, sevišķi tas attiecas uz tādām putnu sugām, kam tagad jau vajadzētu atrasties ziemotnēs reģionos uz dienvidiem no Latvijas, bet kam neliela daļa īpatņu tomēr ir palikuši mēģināt pārziemot Latvijā vai aizkavējušies migranti," sacīja Funts.
Viņš arī norādīja, ka Latvija pieaug putnu vērotāju skaits un tas ir labi. "Tas palielina interesantu un ornitofaunistisku (putnu izplatība laikā un telpā) novērojumu apjomu. Un tas dod iespēju arī turpmāk katru gadu Latvijā konstatēt Latvijai jaunas putnu sugas, jo putni ir vismobilākā dzīvības forma - putni ir vienmēr un visur," savu prieku par putnu vērotāju aktivitātēm pauda Funts.
Vēl sestdien Kolkasragā redzēts arī dziedātājstrazds un šis ir otrais vēlākais novērojums.
Putnu vērošanā Kolkā vēl bez Kaspara Funta piedalījās Ivars Brediks un Edijs Habernkorns.