Saeimas Saliedētības komisijas izveidotā darba grupa izstrādā jaunu likumu par Otrā pasaules kara dalībnieku statusu, kura mērķis ir novērtēt un atbalstīt tos Latvijas pilsoņus, kuri Otrā pasaules kara laikā neatkarīgi no pašu gribas tika mobilizēti Vācijas un Padomju Savienības militārajos formējumos, informēja komisijā.
Liepiņš informēja, ka pašlaik darbs pie likumprojekta ir tikko sākts, un paredzēja, ka "pie tā vēl nākotnē tiks lauzti daudzi šķēpi".
Viņš paskaidroja, ka šāda likuma pieņemšana palīdzēs novērst to, ka padomju karaspēkā karojušie veterāni var saņemt pensiju no Krievijas, bet Vācijas pusē karojušie Latvijas iedzīvotāji nesaņem atbalstu no valsts, kas arī ir viens no konfliktus veidojošiem iemesliem.
"Tiem, kas karoja gan vienā, gan otrā pusē, nebija izvēles. Abas puses faktiski ir cietušās, un tā patiesi sanāk, ka brālis karojis pret brāli," teica Liepinš un piebilda, ka kaut neliels pabalsts no valsts būtu labs veids, kā šos cilvēkus mūža nogalē atbalstīt.
Topošais likums paredz noteikt, ka par Otrā pasaules kara dalībniekiem atzīstami visi Latvijas Republikas pilsoņi, kuri laika posmā no 1939.gada 1.septembra līdz 1945.gada 8.maijam piedalījās Otrā pasaules kara karadarbībā Padomju Savienības vai Vācijas militāro formējumu sastāvā.
Darba grupas sagatavotajā projektā arī norādīts, ka par Otrā pasaules kara dalībniekiem nevar atzīt personas, kuras piedalījušās komunistiskā vai nacistiskā režīma politiskajās represijās vai sodītas par smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem un nav reabilitētas.
Personām, kuras pēc topošajā likumā noteikto soļu veikšanas būs atzītas par Otrā pasaules kara dalībniekiem, paredzēts izsniegt noteikta parauga apliecības.
Ar topošo likumu plāno noteikt, ka šiem veterāniem būs tādas pašas tiesības, kas likumos un citos normatīvajos aktos paredzētas nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem un no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem būtu jāizmaksā ikmēneša pabalsts. Ikmēneša pabalstu nevarēs saņemt personas, kuras jau saņem citas valsts militāro pensiju.
Pašreizējais projekta variants paredz, ka pašvaldības ir tiesīgas lemt par papildu sociālo garantiju noteikšanu veterāniem un sava budžeta ietvaros piešķirt viņiem atvieglojumus atsevišķu nodokļu un nodevu maksāšanā vai pakalpojumu saņemšanā.
Darba grupa ir paredzējusi, ka šā likuma izpildei Ministru kabinetam (MK) jāizdod noteikumi, kas nosaka Otrā pasaules kara dalībnieku apliecību uzskaites, izsniegšanas un izmantošanas kārtību, kā arī šo cilvēku reģistrācijas kārtību. MK būs arī jāizstrādā un jāapstiprina Otrā pasaules kara dalībnieku apliecības paraugs.
Jau vēstīts, ka likumprojektu virzīs Saeimas Sabiedrības saliedēšanas komisija un pašlaik komisijā ir uzklausīta darba grupas izveidotā likumprojekta versija un līdz 9.novembrim tiks pieņemti priekšlikumi.
Arī Valsts prezidents Andris Bērziņš ir apņēmies īstenot Otrā pasaules kara veterānu izlīguma veicināšanas procesu, kā dēļ Saeimā tika izveidota šī darba grupa.
Prezidents nosūtīja vēstuli vairākām Otrā pasaules kara karavīrus pārstāvošajām organizācijām, tostarp Latviešu nacionālo karavīru biedrībai, Latviešu strēlnieku apvienībai un Latviešu nacionālo partizānu apvienībai, kurā uzsvērts, ka izlīgums starp Otrā pasaules kara veterāniem ir ļoti svarīgs sabiedrības saliedēšanai kopumā.
"Primāri tas nozīmētu abstrahēšanos no viedokļa par to, kurš karojis pareizākajā pusē. Tā ir cilvēciska sapratne un izlīgums, nevis mēģinājums pārrakstīt vēsturi. Mēs nevaram aizmirst sāpes, upurus un netaisnības. Tāpat nav runa par kara noziegumu attaisnošanu," bija teikts vēstulē.