Otrais aiz Kaupēna. Laupītāja Adamaiša bandas asiņainās gaitas Latvijā

Pirms simt gadiem, 1923. gada aprīlī, Jelgavā uz nāvi tika notiesāts laupītājs Leons Adamaitis (citos avotos Adomaitis), kurš vairākus gadus pārsvarā Zemgalē, bet arī citur Latvijā uzbruka vientuļām zemnieku sētām, tās aplaupot un dažkārt nogalinot māju saimniekus. Sācis savu "karjeru" kā parasts zirgu zaglis, 1920. gadu sākumā Adamaitis bija Latvijā otrs slavenākais bandīts aiz Anša Kaupēna. Iespējams, Adamaitis kriminālajā vēsturē tā arī būtu palicis kā parasts laupītājs, ja vien viņa "slavu" nevairotu lētas stāstu brošūriņas, kur laupītājs tika padarīts par romantisku varoni.

Pēc 1. pasaules kara un Neatkarības kara – Latvijas pirmajos pastāvēšanas gados – kriminogēnā situācija valstī bija dramatiska – nabadzība un bads, ieroču pieejamība un morāles trūkums. Valstī bija daudz cilvēku, kas bija pārdzīvojuši kara šausmas un kam vardarbība bija kļuvusi par ikdienu.

Kurzemē tolaik darbojās komunistu noziedznieka Kārļa Kretuļa grupa, kas terorizēja vietējos iedzīvotājus. "Sarkano" bandas darbojās arī Vidzemē, savukārt Zemgale bija "darba lauks" laupītājiem Kaupēnam un Adamaitim. Ja Kaupēnam ir veltītas vairākas grāmatas, filma un pat rokopera, Leons Adamaitis ir drusku apdalīts, viņam nav pat sava Vikipēdijas šķirkļa. Par Adamaiša dzīves gājumu liecina vien publikācijas presē, viņa krimināllietas materiāli un laikabiedru atmiņas.

Leons no Žagares

Leons Adamaitis ir dzimis 1897. gada 16. jūnijā Šauļu apriņķa Žagares pagasta Pabaļu sādžā katoļticīga lietuviešu zemnieka Dominika Adamaiša ģimenē. Kā savā pētījumā "Leona Adomaiša bandas darbības rekonstrukcija" norāda vēsturnieks Kaspars Strods, informācija par bandas līdera biogrāfiju ir