Saeima 3. martā pieņēma likumu "Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums", kurš uz to brīdi paredzēja Ukrainas kara bēgļu izmitināšanu un ēdināšanu 90 dienas kopš to ierašanās Latvijā. Liela daļa Ukrainas kara bēgļu tika izmitināti tūristu mītnēs, kuras tos gan izmitināja, gan baroja uz sava rēķina.
Ukrainas kara bēgļi sākotnēji tika informēti no valsts un pašvaldību puses, ka tiem tiks nodrošināta izmitināšana un ēdināšana 90 dienas, sākot ar pirmo izmitināšanas dienu. Piektdien, 20. maijā, darba dienas beigās mītnes saņēma informāciju, ka no nākamās pirmdienas valsts ēdināšanu vairs neapmaksā, pamatojot to ar 2022. gada 18. maija Saeimas grozījumiem "Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā", kas paredz ēdināšanu tikai pirmās 30 dienas.
LVRA vērš uzmanību uz faktu, ka praktiski lielākajai daļai Ukrainas kara bēgļu nav bijis iespējams iesaistīties darba tirgū, lai spētu nodrošināt pilnvērtīgu iztiku sev un bērniem.
Bez tam, šie cilvēki sākotnēji ir saņēmuši solījumu, ka ēdināšana būs nodrošināta visas 90 dienas kopš to uzņemšanas, taču nesagaidot noteikto termiņu - 4 dienas iepriekš - tiek pieņemts lēmums, ka par ēdināšanu šiem cilvēkiem ir jāparūpējas pašiem.
Balstoties uz LVRA biedru, kas izmitina Ukrainas kara bēgļus, informāciju, līdz 23. maija darba dienas beigām ne no valsts, ne pašvaldību puses Ukrainas kara bēgļi nav tikuši informēti par izmaiņām likumdošanā proti, ka no 2022. gada 24. maija rīta tiem vairs netiek nodrošināta valsts finansēta ēdināšana.
LVRA atgādina, ka sākoties karadarbībai Ukrainā un bēgļu iebraukumam Latvijā, viesnīcas bija pirmās, kas atsaucās izmitināt bēgļus, kā arī sniedza sociālo un psiholoģisko atbalstu uz sava rēķina. Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka uzņēmēji ir nostādīti ķīlnieka lomā, netiek nodrošināta pilnvērtīga komunikācija ar bēgļiem ne par ēdināšanas pakalpojumu pārtraukšanu, ne par to, ka būs jāatstāj naktsmītne, teikts paziņojumā medijiem.
Jau vēstīts, ka premjers Krišjānis Kariņš (JV) ir pārliecināts, ka pēc sākotnējā 90 dienu atbalsta beigām Ukrainas bēgļi bez atbalsta nepaliks, jo palīdzība tikšot sniegta ar citu mehānismu palīdzību.
Saeimas deputāts, bijušais Iekšlietu ministrijas (IeM) parlamentārais sekretārs Mārtiņš Šteins (AP) aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka atbalsta apmērs Ukrainas kara bēgļiem nedrīkst mazināties un tam vēl kādu laiku jāturpinās esošajā apmērā.
Šteina skatījumā, galvenos šķēršļus Ukrainas bēgļu atbalstam rada Finanšu ministrija. IeM, kā vērtēja politiķis, savu darbu esot izdarījusi, un tagad viss atduroties pie finansējuma.
Jau vēstīts, ka kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā līdz šim Latvijā reģistrēti aptuveni 29 000 Ukrainas civiliedzīvotāji, liecina jaunākā IeM apkopotā informācija.
