Saskaņā ar ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes datiem Saules vēja - jonizētu daļiņu plūsmas - pastiprināšanās tika konstatēta jau agrā 1.marta rītā. Dienas gaitā plūsmas ātrums pieauga līdz 650 kilometriem sekundē, kā arī palielinājās tās blīvums, tādēļ sākās magnētiskā vētra, kas no polārajiem apgabaliem izpletās uz vidējā platuma grādiem.
Magnētiskā vētra sākās negaidīti, jo uz Saules pēdējo dienu laikā nav notikuši spēcīgi uzliesmojumi, un speciālisti 1.marta magnētisko vētru skaidro ar dažādu apstākļu sakritību.
Ziemeļblāzma tika novērota daudzviet Ziemeļamerikā un Ziemeļeiropā. Lielā daļā Somijas un Igaunijas ziemeļblāzmu nevarēja redzēt mākoņu dēļ, savukārt Latvijā otrdienas vakarā pārsvarā bija skaidrs laiks, tādēļ vietām tika novērota ziemeļblāzma.
Interneta portālā "Spaceweather.com" publicētas trīs Jāņa Šatrovska uzņemtās fotogrāfijas, kurās redzama gaiši zaļa ziemeļblāzma Burtniekos.
Kā ziņots, iepriekš neliela ziemeļblāzma vietām Latvijā bija vērojama naktī uz pērnā gada 4.augustu, pirms tam - naktī uz 3.maiju, kad ziemeļu pusē debesis vietām iekrāsojās violetos toņos. Visbiežāk ziemeļblāzma izpaužas kā zaļu gaismu spēle naksnīgās debesīs, parasti tā ir īslaicīga un dažādās vietās izpaužas ar atšķirīgu intensitāti. To var redzēt tikai diennakts tumšajā laikā, kad debesis nesedz mākoņi.
Cilvēku veselību magnētiskās vētras neapdraud, jo Zemes magnetosfēra un atmosfēra pasargā no starojuma.