Privatizācijas aģentūras (PA) sabiedrisko attiecību vadītājs Guntis Kārkliņš uzsver, ka atbilstoši privatizācijas noteikumiem īpašums Pērnavas ielā 70 tika pārdots SIA "Narvas Investment" kā vienīgajam pretendentam. "Visu veicam likuma ietvaros," viņš saka. PA nav saņemtas nekādas norādes, ka būtu vajadzīgi kādi apgrūtinājumi turpmākajām darbībām ar ebreju īpašumu sarakstā iekļautajiem objektiem.
Neizpratnē par to, kā varētu notikt ebrejiem piederošo īpašumu atdošana, ir arī Sabiles pilsētas un Abavas pagasta pārvaldes vadītājs Vilnis Dragunas. Pirms Otrā pasaules kara ebreju Sabilē bija ļoti daudz, tur bija ebreju skola, sinagoga, kapi, norāda laikraksts.
Dragunas noteic, ka viņam nav precīzas informācijas par ebreju īpašumiem, bet zinot, ka sinagoga ir atdota Pedvāles brīvdabas parkam. Savukārt namīpašumi, kas piederējuši ebrejiem, ir pārdoti. "Zinu pēdējos ebrejus, kas izpārdevuši īpašumus," viņš piebilst.
Pēc pašreizējiem Latvijas likumiem kompensācijas par holokausta laikā atsavinātajiem ebreju īpašumiem pašreizējai kopienai nepienākas. Lai šo kārtību mainītu, nepieciešami grozījumi attiecīgajos likumos vai jauns likums. Taču vismaz līdz šim Latvijas attieksme pret ASV un tās ebreju kopienas lobiju centieniem atgūt kādreizējos īpašumus mūsu valstī nav bijusi pretimnākoša likumdošanas jomā.
Atsevišķi – pēc pašreizējās informācijas, 36 – īpašumi ebreju kopienai ir atdoti, tie ir arī tikuši remontēti par valsts un Rīgas domes naudu. Taču, kopš Aigara Kalvīša valdības laikā 2006. gadā likumprojekts Par atbalstu Latvijas ebreju kopienai nemaz nenonāca līdz izskatīšanai Saeimas komisijās, Latvijā šis jautājums vairs nav risināts, norāda laikraksts.