Kā informēja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja vietniece Anna Joffe, kopumā pēdējo dienu laikā sešos Latvijas rajonos - Preiļu, Krāslavas, Madonas, Jēkabpils, Daugavpils un Aizkraukles rajonā - knišļu kodumu dēļ ir nobeigušās 442 govis jeb 1,02% no kopējā lopu skaita šajos rajonos - 43 497 liellopiem. Bojā gājuši arī astoņi zirgi, trīs aitas un cūka.
Visvairāk mirušo dzīvnieku ir Preiļu rajonā, kur līdz šodienai gājuši bojā 174 liellopi un divi zirgi. Krāslavas rajonā knišļu kodumu izraisītas saindēšanās dēļ bojā ir gājis 171 liellops, cūka, četri zirgi un trīs aitas.
Madonas rajonā nobeigušies 43 liellopi un zirgs. Viens zirgs ir gājis bojā arī Jēkabpils rajonā, kur nobeigušies arī 40 liellopi. Daugavpils rajonā nobeigušies 13 liellopi, bet viena govs gājusi bojā Aizkraukles rajonā.
Kā aģentūrai LETA sacīja PVD ģenerāldirektors Vinets Veldre, no knišļu kodieniem pagājušās diennakts laikā ir gājuši bojā mazāk dzīvnieku, salīdzinot ar iepriekšējā dienām. Tas saistīts ar laika maiņu - ir kļuvis vēsāks. Arī zemnieki kļuvuši uzmanīgāki un pasargā savus lopus no knišļu uzbrukumiem.
Vienlaikus PVD vadītājs atzina, ka patlaban vēl nevar teikt, ka situācija ir normalizējusies. "Pagaidām tā ir aktuāla," atzina dienesta vadītājs, norādot: ja laiks atkal kļūs karsts un saulains, tad bojā gājušo dzīvnieku skaits atkal var būtiski palielināties. Ņemot to vērā, dienests lūdzis hidrometeorologiem laika prognozi tuvākajam laikam.
Tāpat lūgta palīdzība citu valstu attiecīgajiem dienestiem, lai noskaidrotu, kāda inde ar kukaiņa kodumu dzīvniekā tiek ievadīta. "Domāju, ka tie ir vairāki toksīni," uzskata PVD ģenerāldirektors.
Pēc dienesta vadītāja teiktā, PVD uz cietušajiem rajoniem nogādājis otro zāļu kravu sakosto dzīvnieku ārstēšanai. Līdz šim tam ir iztērēti aptuveni 15 000 latu. Zāļu piegāde ir palīdzējusi izglābt no nāves vairākus tūkstošus dzīvnieku. Kritiskajā situācijā palīdzību sniegušas vairākas veterinārās sabiedrības, kas piegādājušas zāles, kā arī citādi palīdzējušas.
Patlaban tiek gaidīti analīžu rezultāti, lai redzētu, vai kukaiņu nepārnēsā sekundāro infekcijas slimību pasterelozi. "Redzot klīnisko ainu, izskatās, ka laboratorisko analīžu rezultāti būs negatīvi. Tādā gadījumā tā būtu liela mēroga alerģiskā intoksikācija no knišļu kodumiem," teica Veldre, norādot, ka patlaban dienests ir gatavs vairākiem iespējamiem situācijas pavērsieniem.
Veldre piebilda, ka arī citu rajonu PVD darbinieki ir gatavībā, lai brauktu palīgā, ja pasterelozes izmeklējumi būs pozitīvi. Tādā gadījumā būs nepieciešams veikt karantīnas pasākumus, lai ierobežotu un apkarotu infekcijas izplatību.
Jau vēstīts, ka knišļi minētajos rajonos šogad ir izplatījušies saistībā ar vēlo pavasari un pašreiz Latvijā valdošo karsto laiku, turklāt viņu vairošanos veicina mitrums, kas Latgalē vērojams pēc spēcīgajām lietavām un plūdiem. Knišļi aktivizējas pievakarē.
Tādēļ PVD iesaka lauksaimniekiem uzmanīt dzīvniekus, un, ja parādās knišļu mākonis, lopi ir jāiedzen fermā. Dienests arī iesaka vietās, kur ir knišļu mākoņi, dzīvniekus neganīt un pievest tiem zaļbarību. Savukārt, ja saimniecībām nav citas izejas, kā vien laist dzīvniekus ganībās, zemniekiem ir jālieto repelenti jeb knišļu atbaidīšanas līdzekļi. Šajā nolūkā var izmantot arī augu eļļu.
Ja mājlopam parādās klīniskas pazīmes, nekavējoties ir jāizsauc veterinārārsts, lai sāktu dzīvnieka ārstēšanu.