Foto: F64

VAS „Privatizācijas aģentūra” (PA) saņēmusi Kultūras ministrijas (KM) lūgumu saglabāt nekustamo īpašumu Rīgā, Kronvalda bulvārī 2b valsts īpašumā, jo tas ir nepieciešams Nacionālajam teātrim valsts deleģēto funkciju kultūras jomā nodrošināšanai, taču PA pēc juridiskas izpētes secinājusi: tikai Ministru kabinets (MK) var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot īpašumu privatizācijai.

Tomēr, ņemot vērā KM lūgumu, PA valde pirmdien pieņēmusi lēmumu līdz sešiem mēnešiem pagarināt termiņu nekustamā īpašuma - tenisa kortu un 3475 kvadrātmetru plašs zemesgabala - pircēja noteikšanai, lai iesaistītās puses varētu rīkoties un nekustamo īpašumu saglabāt valsts īpašumā, portālu "Delfi" informēja PA sabiedrisko attiecību vadītājs Guntis Kārkliņš.

Kārkliņš informēja, ka pagājušajā nedēļā PA valde tikās ar KM un Nacionālā teātra pārstāvjiem, lai uzklausītu to viedokļus par turpmāko rīcību ar nekustamo īpašumu Kronvalda bulvārī 2b. Nekustamais īpašums atrodas privatizācijas procesā, tomēr Nacionālais teātris ir uzsvēris, ka to nepieciešams saglabāt valsts īpašumā, lai teātris varētu attīstīties un pilnvērtīgi veikt tam uzticētās sabiedriskās funkcijas. Tikšanās laikā Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis uzsvēra, ka kopš MK lēmuma par nekustamā īpašuma nodošanu privatizācijai, ir mainījušies faktiskie apstākļi. Teātrim šī objekta sastāvā esošais zemesgabals nepieciešams gan jaunas skatītāju zāles, gan tērpu noliktavu izbūvei. KM pārstāvji apliecināja, ka valsts interešu nodrošināšanai, nekustamais īpašums būtu paturams valsts īpašumā.

Kārkliņš norādīja, ka, neievērojot Ekonomikas ministrijas lūgumu atlikt privatizācijas noteikumu apstiprināšanu, iepriekšējā PA valde 29.augustā nolēma apstiprināt nekustamā īpašuma privatizācijas noteikumus un noteica nosacīto cenu 150 200 lati. Iepriekšējās PA valdes rīcība, neņemot vērā KM un Nacionālā teātra pausto viedokli par nepieciešamību saglabāt šo nekustamo īpašumu valsts īpašumā un EM lūgumu atlikt privatizācijas noteikumu apstiprināšanu, bija viens no iemesliem valdes atbrīvošanai no amata.

Nekustamā īpašuma sastāvā ir 3475 kvadrātmetru plašs zemesgabals, ēka - tenisa klubs - un divas palīgceltnes. Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas noslēgto nomas līgumu nekustamais īpašums ir iznomāts līdz 2021.gada 31.decembrim.

Kā septembra sākumā ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "De Facto", viens no iemesliem, kādēļ PA valdes priekšsēdētāja Iveta Zalpētere iesniedza atlūgumu, varētu būt pretēji valsts interesēm uzsākta nekustamā īpašuma Rīgā, Kronvalda bulvārī privatizācija.

Raidījums vēstīja, ka pretrunīgi uzsāktā privatizācija saistīta ar tenisa kortiem Rīgā, Kronvalda bulvārī 2b. Līdz 2021.gada beigām šis zemes gabals iznomāts SIA "Kronvalda parks", kas pieder kādai Baltkrievijas pilsonei. Savukārt jau 2006.gadā ar MK lēmumu īpašums nodots privatizācijai.

Nacionālais teātris šo zemes gabalu tagad nolūkojis nākotnes attīstībai, un valdība pēdējā gada laikā meklēja risinājumu, kā to saglabāt valsts īpašumā. Tapuši pat likuma labojumi, bet tie vēl gaida saskaņojumu MK Ja tos pieņemtu, potenciāli pastāvētu iespēja sākto zemes gabala privatizāciju apturēt. Taču, neskatoties uz valdības vēlmi īpašumu saglabāt valsts īpašumā, PA lēma gan par pirmpirkuma tiesībām, gan par šī zemes gabala privatizācijas noteikumiem. Tas pēc būtības nozīmētu, ka Nacionālais teātris var palikt ar "garu degunu".

"No manas puses ir bijis nepārprotams lūgums un PA ir labi zinājusi, izdarīt visu iespējamo, protams, likumīgi un visu iespējamo, lai zemi tomēr paturētu valsts īpašumā un nākotnē nodotu teātrim," sašutis bija ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP).

Vēl 2008.gadā šī īpašuma izsoles sākumcena bija noteikta 1 407 653 latu apmērā. Bet tagad tā vērtība aplēsta gandrīz 10 reižu zemāka - īpašumu iecerēts pārdot par vien 150 200 latu. Iemesls - Rīgas dome mainījusi zemes izmantošanas mērķi - no apbūvei paredzētu uz sportam un atpūtai aprīkotu dabas teritoriju.

PA gan norāda, ka jau laikus ministriju brīdinājusi, ka saskaņā ar likumu prasībām ar lēmumu par privatizācijas sākšanu kavēties nevarēs un ka likuma labojumi situāciju neglābs, jo tam nebūs atpakaļejošs spēks. Turklāt iespēju ko glābt, vējā palaida arī pati Ekonomikas ministrija, jo tās valsts sekretāra Jura Pūces lūgums atlikt lēmumu pieņemšanu par Kronvalda bulvāra īpašumu, aģentūrā nonāca tikai dienu pēc tam, kad jau lēmums bija pieņemts.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!