Ministru kabineta noteikumu 6.punkts (apstrīdētā norma) noteic - ja personai, kura nepārtraukti kopj bērnu vecumā līdz diviem gadiem, rodas tiesības uz bērna kopšanas pabalstu saistībā ar nākamā bērna kopšanu vecumā līdz vienam gadam, pabalsts tiek piešķirts tādā pašā apmērā, kā kopjot iepriekšējo bērnu vecumā līdz vienam gadam.
Lieta ierosināta pēc Irinas Ševčenko konstitucionālās sūdzības. Pieteikuma iesniedzēja norādīja, ka 2005.gadā pēc pirmā bērna piedzimšanas izmantojot bērna kopšanas atvaļinājumu, viņa saņēma bērna kopšanas pabalstu maksimālā apmērā. Pēc bērna viena gada vecuma sasniegšanas viņa atgriezās darbā, taču laikā līdz bērns bija sasniedzis divu gadu vecumu, viņai piedzima otrais bērns. Pabalsts par otrā bērna kopšanu bija ievērojami mazāks par iepriekšējo, jo tas tika aprēķināts pēc vispārējās kārtības, ņemot vērā apdrošināšanas iemaksu algu par pēdējiem 12 mēnešiem.
Pirmā bērna kopšanas atvaļinājuma laikā sociālās apdrošināšanas iemaksu alga bija 50 lati mēnesī. Pieteikumā Ševčenko norādīja, ka pastāvošā kārtība liek vecākiem izvēlēties starp diviem variantiem: īslaicīgu atgriešanos darbā, apzinoties, ka pabalsts par otrā bērna kopšanu būs ievērojami mazāks, vai neatgriešanos, saglabājot tiesības uz iepriekšējā apjoma pabalstu, tomēr starplaikā starp pirmā bērna viena gada vecuma sasniegšanu un došanos otrā bērna kopšanas atvaļinājumu iztiekot ar 30 latu bērna kopšanas pabalstu un tiekot pakļautam riskam zaudēt profesionālo kvalifikāciju.
Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētā norma paredz atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras līdz nākamā bērna piedzimšanai iepriekšējo bērnu ir kopušas nepārtraukti, un personām, kuras līdz nākamā bērna piedzimšanai bija atsākušas strādāt. Tiesa norādīja, ka, samazinot pabalstu personai, kura bijusi nodarbināta laikā, kad pirmais bērns jau ir gadu vecs, bet otrā bērna vēl nav, tiek negatīvi ietekmētas bērnu intereses laikā, kad otrais bērns vēl nav sasniedzis viena gada vecumu un vecāku klātbūtne viņam ir īpaši nepieciešama.
Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētajā normā paredzētā atšķirīgā attieksme neatbilst samērīguma principam.
Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Tas stāsies spēkā publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" dienā.