Ministrs norādīja, ka EK deliģējusi savus ekspertus attīstības plāna precizēšanai un viņi jau nākamnedēļ atkal ieradīsies Latvijā. Jau tagad ir apstiprināts attīstības plāna izstrādes un precizēšanas grafiks, ko arī paredzēts izpildīt.
"Abas puses vienojušās, ka tas ir pilnīgi iespējams," sacīja Dombrovskis.
Puses arī apspriedušas Latvijas piedāvāto strukturālo fondu uzraudzības, vadības un kontroles sistēmu, ko EK pamatā atzinusi par pieņemamu un lūgusi tikai precizēt atsevišķu institūciju lomu un sadarbības mehānismus, kas arī tiks darīts, sacīja ministrs.
Savukārt EK Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta vadītājs Luiss Rjera (Luis Riera) pauda, ka EK un Latvijas sadarbība jau tagad ir tikpat cieša kā ar jebkuru ES dalībvalsti.
EK sarunu procesā ar Latviju piedāvā arī uzlabojumus attīstības plānā, izmantojot citu valstu pieredzi, kaut arī atbalsta Latvijas iniciatīvu strukturālo fondu naudu izmantot infrastruktūras uzlabošanai gan sociālajā, gan ekonomiskajā sfērā, lauku attīstībai, privātā sektora attīstībai u.c.
Rjera arī atzīmēja, ka EK ar Latviju apsprieduši arī fondu ieviešanas mehānismu, kas nav vienkāršs process ne tikai topošajām, bet arī esošajām dalībvalstīm. Šajā sakarā svarīga ir ne tikai atbilstošu institūciju esamība, bet arī labi darbinieki.
Viņš arī vērsa uzmanību uz to, ka atbilstoši ES pievienošanās līgumam strukturālos fondus Latvija varēs sākt izmantot ar atpakaļejošu datumu - proti, projektus varēs īstenot jau no gada sākuma, nevis no 1.maija, kad paredzama Latvijas iestāšanās ES. Tomēr jābūt nosacījumam, ka valsts tam ir gatava, tādēļ visus priekšdarbus nepieciešams pabeigt līdz šā gada beigām.
"Mēs esam vienojušies par šo grafiku un esam pārliecināti, ka to izpildīsim," sacīja Rjera.
"Maz laika, un liela naudas summa, tāpēc mēs parādām tās jomas, kur naudu izmantot vieglāk," atzina EK pārstāvis, piebilstot, ka EK uzskata par savu pienākumu palīdzēt jau tagad veiksmīgi strādājošās struktūras pielāgot jaunajai situācijai, kad ES palīdzība pieaugs vairākkārt.
Viņš arī atzīmēja, ka uzlabot jau šobrīd strādājošās struktūras ir ieinteresēta gan Latvija, gan EK, jo 2007.gadā tiks veidots jauns ES budžets nākamajiem sešiem gadiem, un nav garantiju, ka jaunās valstis no fondiem varēs saņemt tikpat daudz līdzekļu, kā paredzēts tagad, ja tās nespēs pierādīt veiksmīgu līdzekļu izmantošanu.
"Tieši tāpēc kaut vai ir svarīgi nedot iemeslu apšaubīt fondu nepieciešamību, un tieši tāpēc ir jāpierāda, ka esam spējīgi tos izmantot," sacīja EK pārstāvis.
Pēc Latvijas iestāšanās ES dažādu projektu īstenošanai, kas veicinās Latvijas attīstību, būs iespējams piesaistīt līdzekļus no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonda, Zivsaimniecības fonda. Tāpat būs pieejami līdzekļi no Kohēzijas fonda.
Jau vēstīts, ka no visiem valdības nākamgad piešķirtajiem 50 miljoniem latu līdzfinansējumam ES finansiālās palīdzības piesaistīšanai 8,535 miljonus latu tērēs administratīvajiem izdevumiem - jaunu ierēdņu apmaksai, bet strukturālo fondu līdzfinansējumam atliks tikai 30,864 miljoni latu, jo 5,302 miljoni latu būs nepieciešami vēl PHARE programmas projektu un 2,126 miljoni latu - jaunu ISPA projektu īstenošanai, savukārt 3,173 miljoni latu tiks tērēti Kohēzijas fonda projektu līdzfinansējumam.