Virkne nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) argumentu bēgļu jautājumā iezīmē Latviju kā visai radikālu valsti un līdz ar to mazina Latvijas ietekmi Eiropas Savienībā (ES), šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāts, bijušais Latvijas aizsardzības un ārlietu ministrs Artis Pabriks (V).
Deputāts sarunā pauda viedokli, ka Eiropas Komisijas (EK) piedāvātais risinājums bēgļus sadalīt pa visām ES valstīm nav ilgtspējīgs, taču plāna kritizēšanai VL-TB/LNNK izvēlētie argumenti neesot piemēroti. "Nacionālās apvienības argumenti, ne visi, bet daži, ir kontrproduktīvi, ja vēlamies panākt labāku rezultātu ES iekšienē. Atsevišķos gadījumos apvienības argumenti sakrīt ar citu valstu radikālajiem argumentiem," uzskata deputāts. Tas varētu kalpot par ieganstu atsevišķiem ES pārstāvjiem neieklausīties Latvijas viedoklī, neuzskatot argumentus par pietiekamiem. "Tie tiks uzskatīti par aizspriedumainiem argumentiem. Mums drīzāk ir jāpieturas pie racionalitātes," pauda Pabriks.
Deputāts arī vērsa uzmanību, ka pāris simtu bēgļu neradīs problēmas Latvijas identitātei un tās saglabāšanai. Vienlaikus viņš norādīja, ka potenciālajiem bēgļiem nevajadzētu dot lielāku pabalstu par Latvijas pilsoņa minimālo algu.
Kā ziņots, 6. jūlijā Ministru kabinets apstiprināja, ka Latvija divu gadu laikā ES pārvietošanas programmas un mītnesvietas maiņas programmā solidāri uzņems kopumā 250 bēgļus, kuriem ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība.
9. jūlija neformālā Tieslietu un iekšlietu padomē Luksemburgā tika panākta vienošanās par 20 000 bēgļu pārvietošanu no trešajām valstīm, no kuriem Latvija uzņems 64 bēgļus. Savukārt par 40 000 bēgļu pārvietošanu no Itālijas un Grieķijas galīgā vienošanās Luksemburgā vēl netika panākta.
Jau vēstīts, ka jautājums par bēgļu uzņemšanu Latvijā radījis nesaskaņas koalīcijas partiju vidū. Pēc tam, kad Ministru prezidentes parlamentārais sekretārs Rihards Kols bija parakstījis ierosinājumu par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu bēgļu jautājuma lemšanai, Straujuma viņu atlaida no amata. Nacionālās apvienības deputāti pauda neizpratni par šādu lēmumu, kamēr valdības vadītāja norādīja uz koalīcijas līguma pārkāpšanu.
