"Tā kā Francija un Nīderlande ir nobalsojušas pret Eiropas konstitūciju, ir nepieciešams konkrēts piedāvājums, kas būtu pieņemams visām ES valstīm," sacīja ārlietu ministrs.
Pēc Pabrika teiktā, konstitūcijas jautājums netieši skar arī ES paplašināšanos, jo pret konstitūciju balsoja valstis, kas visvairāk baidās no paplašināšanās "Kamēr nebūs konstitūcijas, mēs netiekam klāt pie paplašināšanās. Kamēr mēs cīnāmies ar savām bailēm, mēs netiekam uz priekšu," sacīja ārlietu ministrs.
Pabriks sacīja, ka par konstitūcijas iespējamo grozīšanu tiks spriests ES augstāko amatpersonu sanāksmē 16.jūnijā. Šajā sanāksmē Latviju pārstāvēs Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) un ārlietu ministrs.
Pabriks stāstīja, ka neformālajās ES ārlietu ministru sarunās spriests arī par Menkalnē notikušo referendumu, kur iedzīvotāji nobalsoja par izstāšanos no savienības ar Serbiju, un Irānas kodolprogrammas jautājumiem.
"Tālā skatā Balkānus redzam kā ES sastāvdaļu," sacīja ārlietu ministrs, norādot, ka šo valstu uzņemšana ES ir atkarīga no katras valsts iniciatīvas.
Savukārt par to, kas pārrunāts saistībā ar Irānas kodolprogrammu, Pabriks nesniedza sīkākus komentārus, "jo jebkura nianse var ietekmēt šo procesu".
Pēc Pabrika teiktā, neformālās sarunas ir domātas, lai "ES ārlietu ministri un valstis saskaņotu pulksteņus".
Jau ziņots, ka ES valstu ārlietu ministri jau iepriekš necerēja neformālajā sanāksmē panākt kādu vienošanos par bloka konstitūciju un tālāku paplašināšanos.
"Nav nekādas kopīgas nostājas par nākotni," vakar sacīja Lielbritānijas Eiropas lietu ministrs Džefs Hūns.
Savukārt Nīderlandes ārlietu ministrs Bernards Bots iepriekš pavēstīja, ka ES būs nepieciešams vēl vismaz gads pārdomām, lai varētu lemt, ko darīt tālāk ar Francijas un Nīderlandes vēlētāju referendumā noraidīto konstitūciju.