Latvija par šo Krievijas rīcību diskutēs ar Eiropas Savienības un NATO valstīm un mūsu valsts reakcija būs kopīga ar šo organizāciju reakciju, informēja ārlietu ministrs.
Viņš sacīja, ka pagaidām oficiāls ziņojums par šādu Krievijas prezidenta Vladimira Putina rīkojumu nav saņemts, bet ja tāds pastāv, tad, viņaprāt, kaimiņvalsts reakcija uz sarunām par bruņojuma kontroli un ierobežošanu ir nepareiza.
Šādi paziņojumi neveicina savstarpēju uzticību un ir solis atpakaļ bruņojuma kontroles un ierobežošanas sarunās, uzskata ministrs.
Šādi Krievija realizē spiediena politiku, teica Pabriks.
Kā ziņots, Putina preses dienesta paziņojumā teikts: "Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir parakstījis dekrētu par Krievijas Federācijas dalības apturēšanu Līgumā par konvencionālajiem spēkiem Eiropā un ar starptautiskajās vienošanās, kas ar to saistītas."
1990.gadā noslēgtais līgums ir viens no galvenajiem pēc Aukstā kara noslēgtajiem drošības līgumiem Eiropā, jo tas ierobežo armijas un konvencionālā bruņojuma, kā tanku, smagās artilērijas un kaujas lidmašīnu izvietošanu Eiropas kontinentā starp Atlantijas okeānu un Urāla kalniem, kā arī paredz virkni pasākumus savstarpējas uzticības, caurskatāmības un sadarbības nostiprināšanai.
Atbildē uz Vašingtonas plāniem Polijā un Čehijā izvietot pretraķešu vairoga daļas Putins jau aprīlī paziņoja par moratoriju līgumam no Krievijas puses.
Krievija vairākkārt ir pieprasījusi, lai Baltijas valstis un citas bijušā komunistiskā bloka valstis ratificē CFE, baidoties, ka NATO varētu iegūt priekšrocības, izvietojot konvencionālo bruņojumu to teritorijās.
Maskava norāda, ka līgums Krievijai nav izdevīgs, bet ir labvēlīgs Rietumu partneriem.
Pagājušajā mēnesī sasauktā Krievijas un NATO sanāksme beidzās bez rezultātiem.
Galvenais nesaskaņu avots ir NATO prasība saglabāt aizliegumu koncentrēt lielus spēkus un bruņojumu pie kādas valsts robežām.
Savukārt Krievija iebilst pret šo aizliegumu, jo tas ierobežo Krievijas spēku pārvietošanu Krievijas teritorijā, kaut arī Maskava apgalvo, ka tās pierobežu zonas ir kļuvušas daudz nestabilākas kopš Padomju Savienības sabrukuma 1991.gadā.
Abām pusēm ir domstarpības par līgumu kopš 1999.gada, jo NATO uzskata, ka Krievija nepilda uzņemtās saistības izvest savu karaspēku no Moldovas un Gruzijas.
Turpretī Maskava apsūdz ASV militārā potenciāla palielināšanā pie tās robežām, veidojot jaunas armijas bāzes Rumānijā un Bulgārijā un plānojot izvietot pretraķešu aizsardzības sistēmu Polijā un Čehijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
