Foto: AFI

Veids, kādā Krievija un Vācija vienojušās par zemūdens gāzes vada būvniecību Baltijas jūrā, var kaitēt gan Latvijas, gan kopējām Eiropas Savienības (ES) interesēm, uzskata ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Šodien izplatītajā paziņojumā Pabriks brīdina, ka šāda vienošanās starp divām Latvijas vēsturē nozīmīgām valstīm ir jāuzskata vairāk par politiski, nevis ekonomiski motivētu sadarbību.

Latvijas ārlietu ministrs aicina nozīmīgos enerģētiskās sadarbības projektos iesaistīt visas Eiropas valstis, kuru ekonomiskās un politiskās intereses var tikt skartas. Šādi projekti jārealizē tā, lai tas būtu izdevīgi pēc iespējas lielākam skaita ES dalībvalstu, uzsver ārlietu ministrs.

Pabriks aicina nopietni apsvērt iespēju projektā iesaistīt Latviju, izbūvējot atsevišķu gāzes vada atzaru. Mūsu valstij ir unikālas gāzes pazemes glabāšanas iespējas, skaidro ārlietu resora vadītājs.

Ministrs aicina Ekonomikas ministriju aktīvāk sadarboties ar Ārlietu ministriju šī jautājuma risināšanā.

Arī Polijas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis šonedēļ asi kritizēja Krievijas un Vācijas vienošanos būvēt zemūdens gāzes vadu Baltijas jūrā, apejot jauno ES valsti Poliju.

“Nav labi, ja viena no ES dalībvalstīm, turklāt tāda svarīga valsts kā Vācija, īsteno šādu politiku, apiedama gan mūs, gan ES, jo būtībā tas ir Krievijas un Vācijas projekts, kas neietilpst kopīgā Eiropas koncepcijā,” Kvasņevskis sacījis intervijā Polijas radiostacijai “Radio Zet”.

Sākotnējos projektus par šāda gāzes vada izbūvi Baltijas jūras dibenā paredzēts parakstīt ceturtdien Berlīnē Krievijas prezidenta Vladimira Putina vizītes laikā.

Starp iemesliem, kāpēc gāzes vads tiks būvēts Baltijas jūrā, tiek minētas bažas par šādas līnijas drošību, ja tā šķērsotu Baltkrieviju un Ukrainu, kā arī problēmas ar īpašuma tiesībām Polijā.

“Gazprom” arī cer, ka gāzes vads Baltijas jūrā ļaus palielināt gāzes piegādi no Krievijas Tālajiem Austrumiem uz Lielbritānniju.

Otrdien Vācijas mediji ziņoja, ka šīs valsts enerģētikas kompānijas “Eon Ruhrgas”un “Wintershall” piekritušas sadarboties ar Krievijas koncernu “Gazprom”, lai uzbūvētu gāzes vadu četru miljardu eiro (gandrīz trīs miljardu latu) vērtībā. Projekts paredz, ka gāze no Sanktpēterburgas Krievijā uz Greifsvaldi Vācijā sāks plūst 2010.gadā.

Kā rakstīja “Sueddeutsche Zeitung”, iespējams, ka Vācijas, Beļģijas un Nīderlandes gāzes vadi pēc tam var tikt izmantoti, lai piegādātu gāzi Lielbritānijai.

Latvijas dabasgāzes kompānija “Latvijas gāze” (LG) vēlējās panākt, lai gāzes vada maršruts šķērsotu Latviju.

LG valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis norādīja, ka patlaban izvēlētais maršruts ir ekonomiski nepamatots - tas ir par 30% dārgāks, turklāt nevarēs nodrošināt stabilas gāzes piegādes Eiropai, jo gāzes vads nekur netiek savienots ar gāzes krātuvēm.

Turpretī novirzot gāzes vada maršrutu cauri Latvijai, rastos iespēja izmantot Dobeles pazemes gāzes krātuvi, kas spējot nodrošināt visai Eiropai nepieciešamo gāzes apjomu. Cauruļvada jūras posms tādā gadījumā būtu īsāks.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form