Ceturtdien balsojums Saeimā, kas dod valdībai mandātu parakstīt 1997.gada 7.augustā parafēto Latvijas un Krievijas līguma projektu par abu valstu robežu, parāda, ka parlamentā pārsvars ir "pragmatiskam patriotismam", uzskata ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP).
"Mēs ņemam vērā ne tikai Latvijas vēsturi, bet spējam skatīties arī tālāk uz priekšu, par spīti visiem vēsturiskajiem pāri nodarījumiem un netaisnībām, un varam pretendēt uz modernas Eiropas nācijas vārdu," sacīja Pabriks.

Tagad tiks turpinātas sarunas ar Krievijas pusi par robežlīguma parakstīšanu, teica ārlietu ministrs un norādīja, ka Latvija negaida, ka sarunas būs vieglas, tomēr cer, ka tiks gūti panākumi, robežlīgums tiks parakstīts un ratificēts abās valstīs.

Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas preses sekretāre Aiva Rozenberga informēja, ka Valsts prezidente atkārtoti uzsvēra iepriekš teikto: ja Saeima dos mandātu valdībai parakstīt robežlīgumu, tad viņa likumā paredzētajā kārtībā - desmit dienu laikā - izsludinās likumu.

Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas pilnvaro Ministru kabinetu parakstīt 1997.gada 7.augustā parafēto Latvijas un Krievijas līguma projektu par abu valstu robežu.

Likumu galīgajā lasījumā atbalstīja 69 deputāti, pret balsoja - 26.

Likums paredz, pamatojoties uz Latvijas Augstākās padomes 1991.gada 21.augustā pieņemto konstitucionālo likumu "Par Latvijas Republikas valstisko statusu" un ievērojot starptautiski atzīto Latvijas Republikas valstisko nepārtrauktību, pilnvarot Ministru kabinetu parakstīt 1997.gada 7.augustā parafēto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma projektu par Latvijas un Krievijas valsts robežu.

Ministru prezidenta Aigara Kalvīša (TP) skatījumā valsts tiesiskā nepārtrauktība tiks nodrošināta, robežlīgumā atsaucoties uz 1991.gada 21.augustā pieņemto konstitucionālo likumu "Par Latvijas Republikas valstisko statusu", uz kuru, atzīstot Latvijas neatkarību, 1991.gada 28.augustā atsaucās Krievija.

Saeima ceturtdien noraidīja visus 13 iesniegtos priekšlikumus un atbalstīja tikai Saeimas Juridiskā biroja ierosinājumu svītrot no likuma atsauci uz likuma par starptautiskajiem līgumiem 3.pantu. Līdz ar to Ministru kabinetam būs jāpieņem atsevišķs lēmums par konkrētu personu, kas parakstīs robežlīgumu. Ja likumā paliktu atsauce uz šo pantu, parakstīt līgumu būtu jāpilnvaro konkrēta persona, bet tagad par šo personu varēs lemt valdība.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!