Tiekoties ar Nīderlandes aizsardzības ministru Hansu Hillenu Pabriks pārrunājis ALKMAAR klases mīnu kuģu iegādi Latvijas Jūras spēku Flotilei. Viņš arī pateicās Nīderlandes kolēģim par atbalstu, meklējot potenciālos pircējus diviem šīs klases kuģiem, ko Latvija šī brīža ekonomiskajā situācijā nevar atļauties ekspluatēt.
Tāpat aizsardzības ministrs atzinīgi novērtēja Nīderlandes kolēģu atbalstu Nacionālo bruņoto spēku Instruktoru skolai, palīdzot izveidot seržantu kursu, un informēja, ka Latvija šīs zināšanas nodod tālāk, sniedzot līdzīgu palīdzību Moldovai.
Pabriks sarunās ar Nīderlandes aizsardzības ministru un Francijas aizsardzības ministru Alēnu Marī Žipē pievērsās NATO gaisa telpas patrulēšanai virs Baltijas valstīm pēc 2014. gada, lūdzot sniegt politisku atbalstu šī projekta pagarināšanai. Nīderlandes puse informēja, ka politiski atbalsta šo iniciatīvu un raudzīsies, kādas būs valsts iespējas ilgtermiņā sniegt arī praktisku atbalstu. Savukārt Francijas aizsardzības ministrs apliecināja gatavību arī turpmāk Baltijas valstīm sniegt atbalstu šajā jautājumā.
Pabriks arī pateicās Francijas aizsardzības ministram "par sniegto iespēju nosūtīt Latvijas virsnieku dienestam uz Francijas kuģi dalībai Eiropas Savienības Jūras spēku militārajā pretpirātisma operācijā "Atalanta" Somālijā".
Tāpat Pabriks pateicās par Francijas lēmumu dāvāt Latvijai nepieciešamo munīciju mīnu meklētājiem, kā arī par palīdzību franču valodas apmācības organizēšanai, kas Latvijai pirms gaidāmās prezidentūras ES ir ļoti svarīgi.
Latvijas ministrs Francijas kolēģi informēja arī par uzsākto ciešo sadarbību aizsardzības jomā starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm, kas sniedz papildu pieredzi un ļauj ekonomēt resursus. Francijas kolēģis apliecināja, ka arī Francijas aizsardzības sistēma līdzekļu taupīšanas nolūkos šobrīd piedzīvo vērienīgas reformas, tāpēc resursu apvienošana ir ļoti svarīga.
Vizītes laikā Pabriks tikās arī ar Ungārijas ārlietu ministru Jānošu Martoņi, lai pārrunāt Ungārijas pieredzi, gatavojoties ES prezidentūrai. Ungārijas ārlietu ministrs informēja, ka sagatavošanās procesā aktīvi līdzdarbojies arī parlaments, taču jāņem vērā, ka prezidentūras programmu lielā mērā noteiks ES dienaskārtība un pasaules tā brīža aktualitātes, kas mainās ļoti strauji. Prezidentūras novērtējums būs atkarīgs, cik veiksmīgi prezidējošā valsts spēs reaģēt uz pasaulē notiekošo un šīs aktualitātes izdiskutēt.
Ungārijas ārlietu ministrs pauda ieinteresētību par Latvijas enerģētikas projektiem, lai panāktu lielāku diversifikāciju un aicināja arī savas prezidentūras laikā enerģētikas jautājumam pievērst pastiprinātu uzmanību. Pabriks Ungārijas ārlietu ministram lūdza dalīties savā pieredzē arī pēc prezidentūras beigām.
Jau vēstīts, ka bijušais ārlietu, tagad aizsardzības ministrs Pabriks vienlaikus ir arī Ministru prezidenta Valda Dombrovska padomnieks ES prezidentūras jautājumos.
Neformālās ES aizsardzības ministru tikšanās galvenie darba kārtības jautājumi ir ES militāro spēju attīstība, ES militārās operācijas (ATALANTA, EUTM Somalia un ALTHEA) un ES sadarbība ar NATO.