Pabriks pēc atgriešanās no Briseles, kur notika NATO aizsardzības ministru sanāksme, aģentūrai BNS pauda cerību, ka alianse aktīvāk izmantos Latvijas teritoriju. "Es ceru, ka NATO līdzdalība būs lielāka, runājot par militārajiem manevriem un mācībām, kā arī loģistikas izmantošanu," teica ministrs.
Viņš apliecināja, ka ir notikušas sarunas par šiem jautājumiem, taču plašāku publisku informāciju vēl nevarēja sniegt. Pabriks arī uzsvēra finansējuma nozīmi. "NATO komanda nedrīkst ciest no tā, ka citiem ir grūtības ar finansējumu. Visiem ir krīze," norādīja ministrs.
NATO aizsardzības ministru sanāksmē, kurā piedalījās arī Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube, apstiprināta jaunā NATO komandstruktūra un tās ģeogrāfiskais izvietojums.
Pabriks atgādināja, ka jau Lisabonas samitā panākta vienošanās reformēt komandstruktūras un aģentūras. Reforma paredz samazināt štābu un nodarbināto skaitu. Piemēram, NATO komandstruktūrās nodarbināto skaits samazināts no 12,5 līdz aptuveni 8,9 tūkstošiem cilvēku.
Tikšanās laikā Pabriks atbalstījis izstrādāto NATO komandstruktūras un aģentūru reformas modeli, kas ļaus ietaupīt finanšu resursus un padarīs NATO darbu efektīvāku. Tiešas ietekmes uz Latvijas aizsardzības budžetu gan tam nebūšot.
Ministrs gan uzsvēra, ka personālsastāva samazinājums nedrīkst ietekmēt NATO komandstruktūras spēju pilnvērtīgi izpildīt tai noteiktos uzdevumus, tostarp nodrošināt reģionālo ekspertīzi, kas ir būtiska kolektīvās aizsardzības īstenošanai.
Briselē pēc triju gadu pārtraukuma notika arī NATO‒Krievijas padomes sēde. Pabriks norādīja uz Latvijas pozitīvo pieredzi sadarbībā ar Krieviju, nodrošinot nemilitāro kravu tranzītu uz Afganistānu. Ministrs informēja arī par Latvijas finansiālo ieguldījumu NATO‒Krievijas padomes projektā narkotiku apkarošanai. Runājot par sadarbību starp NATO un Krievijas pretraķešu sistēmām, ministrs atzinis, ka kopīgais mērķis ir veicināt drošību Eiroatlantiskajā telpā, tādēļ lielāka Krievijas atklātība veicinātu sadarbību.
Pārrunājot NATO dalībvalstu daudznacionālo pieeju projektiem, Pabriks norādīja uz Baltijas valstu pozitīvo sadarbību aizsardzības jomā. Tomēr ministrs piekrita daudziem kolēģiem, ka daudznacionālās pieejas nespēs pilnībā segt trūkstošās militārās spējas, ko rada aizsardzības finansējuma samazinājumi.
Sanāksmes laikā Pabriks ar Horvātijas aizsardzības ministru Davoru Božinoviču (Davor Božinović) parakstīja divpusējās sadarbības līgumu aizsardzības jomā starp Latviju un Horvātiju, kas nosaka sadarbības pamatus militārās un aizsardzības jomās un iespējamās sadarbības tēmas. Sadarbības līgums tika parakstīs arī ar Beļģijas aizsardzības ministru Pīteru de Kremu (Pieter de Crem).
Turpinot 2010.gadā aizsākto tradīciju, notika arī Ziemeļvalstu‒Baltijas valstu tikšanās, pieaicinot Lielbritānijas, Nīderlandes, Polijas un Vācijas ministrus. Tajā tika pārrunāta pirātisma problēma pie Somālijas krastiem, kā arī situācija Lībijā.