"Mēs esam izlauzušies no sastinguma perioda, kas ilga gandrīz divus gadus pēc tam, kad Francija un Nīderlande bija referendumā to noraidījusi. Tas ir solis uz priekšu un tas ļauj ES virzīties tālāk jautājumā par paplašināšanos Balkānos, pirmkārt, saistībā ar Horvātiju. Tāpat jaunais līgums ļaus mums vairāk nostiprināt ES centrālās institūcijas," sacīja Pabriks.
Ministrs atzina, ka šī jaunā vienošanās nav identiska tai, ko pirms pāris gadiem izstrādāja Konstitucionālā līguma radītāji, bet galvenās tēmas tajā ir palikušas. Ja šajā naktī ES līderi būtu izgāzušies, tad tas būtu vēl viens trieciens ES globāli, par ko droši vien berzētu rokas tie, kas negrib redzēt spēcīgāku ES.
Latvijai nebija izteiktu ieguvumu vai zaudējumu nacionālajā līmenī, bet tas vairāk saistījās ar Latvijas interesēm nostiprināt ES spēku globāli.
"Ir grūti paredzēt, kā ES attīstīsies turpmākos septiņus vai astoņus gadus, iespējams, ka būs vajadzīgas kādas izmaiņas šajā jaunajā līgumā, bet ja tas būs nepieciešams, tad domāju, mēs atkal spēsim vienoties," stāstīja ministrs.
Jau ziņots, ka sestdien no rīta pēc saspringtām sarunām visas nakts garumā ES līderi panāca vienošanos par jauno līgumu, vienojoties ar Poliju par kompromisu balsošanas kārtībā.
Vācijas kanclere Angela Merkele slavēja "labo kompromisu" ar Poliju, kas likvidē pēdējos šķēršļus bloka jaunajam līgumam, kas aizstās strupceļā nonākušo Eiropas konstitūciju, kuras pašreizējo tekstu 2005.gada referendumos noraidīja Francijas un Nīderlandes vēlētāji.
"Es biju pārliecināta, ka, ja mums šodien neizdotos to panākt, mēs nonāktu katastrofiskā situācijā, jo daudzi no mums uzskatīja, ka no viņiem tiek prasīts pārāk daudz," sacīja Merkele. "Mums ir izdevies noorganizēt lietas tā, lai neviens aizbraucot mājās nejūtas kā ielikts stūrī."
Polijas prezidents Lehs Kačiņskis sestdienas rītā pauda apmierinājumu par vienošanos, kurā ņemti vērā Varšavas iebildumi.
"Polija ir īpaši iedvesmota par rezultātiem attiecībā uz balsošanas sistēmu. Tagad mums ir sistēma, kas ir daudz labvēlīgāka, nekā piedāvāta," sacīja Polijas prezidents.
Kačiņskis arī pateicās Francijai un Lielbritānijai par viņu solidaritāti, palīdzot panākt vienošanos, un slavēja Merkeles "īpaši draudzīgo attieksmi".
Kačiņskis arī solīja, ka Polija nākotnē labāk sadarboties ar Eiropas Savienību.
Sarunās naktī aktīvi piedalījās Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs un Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, mēģinot pārliecināt Polijas vadošos dvīņu brāļus Kačiņskus atteikties no saviem iebildumiem balsošanas kārtībai.
Kačiņski nošokēja Eiropas diplomātus, balsošanas jautājumā kā argumentu pieminot Otrā pasaules kara laikā kritušos poļus. Polijas premjerministrs Jaroslavs Kačiņskis paziņoja, ka Polijai būtu daudz lielāka populācija, ja vien nacisti nebūtu apkāvuši tik lielu skaitu poļu.
Atsauksme uz Otro pasaules karu aizskāra daudzus Eiropas līderus un saniknoja Merkeli.
ES sanāksmes laikā Polija noraidīja trīs Vācijas piedāvātos kompromisus, Leham Kačiņskim piektdienas vakarā vēl piedraudot ar veto visam līgumam.