Jaunais noteikumu projekts būtiski aizskar pacientu tiesības uz konfidencialitāti un ir pretrunā ar jebkādiem Eiropā pieņemtiem slimnieku datu aizsardzības principiem, uzskata arī Latvijas Pacientu tiesību birojs (LPTB).
"Reģistra veidošana būtu attaisnojama ar sabiedrības interesēm, ja datus vāktu par psihiski slimiem, bīstamiem cilvēkiem," uzskata VCB juriste Gundega Līce.
Līce piebilst, ka šādam reģistram vajadzētu atrasties Iekšlietu ministrijas paspārnē. Noteikumu projektā uzskaitīts krietni plašāks slimību klāsts - dažādi psihiskie traucējumi, tuberkuloze, seksuāli transmisīvās un ādas lipīgās slimības, multiplā skleroze, diabēts, ērču encefalīts, sirds un asinsvadu slimības, asinsrites slimības, piemēram, varikozas vēnas u.c. "Iznāk, ka reģistrā būs lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju," saka LPTB valdes locekle Solvita Olsena.
Lai gan projekta tekstā minēts, ka reģistram iesniedzamā informācija ir "pacientu skaits", 10.punktā norādīts, ka jāinformē arī par vārdu, uzvārdu, dzimumu, deklarēto un faktisko dzīvesvietu, ģimenes stāvokli, tautību, izglītību un nodarbošanos.
VM izveidotajā darba grupā strādājušais psihiatrs Oskars Bundža uzskata, ka šādi noteikumi būtu pretrunā ar Satversmē noteiktajām cilvēka tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību, tāpēc viņš prognozē neapmierinātu cilvēku vēršanos Satversmes tiesā vai Eiropas cilvēktiesību tiesā. "Pacienta tautībai nav nekāda sakara ar viņa ārstēšanu!" ir sašutusi arī Olsena.
Lai gan projektā minēts, ka informācija būs ierobežotas pieejamības, arī tas nepasargā cilvēkus no datu izmantošanas pret viņiem, uzskata Līce, atstāstot gadījumu, kad policija atteikusies pieņemt kādas sievietes iesniegumu ar lūgumu ierosināt krimināllietu, jo kādu laiku viņas vārds bijis iekļauts psihiski slimo pacientu reģistrā.
Līdz šim pacientu reģistri izmantoti ne tikai datu apkopošanai, bet arī dažādu izziņas un tiesībsargājošo iestāžu, piemēram, policijas darbā, kā arī izsniedzot autovadītāja apliecības vai ieroča atļaujas, taču, kā uzsver VM juriste Anita Vembre, jaunais reģistrs tikšot veidots vienīgi statistikas apkopošanai. Pēc viņas teiktā, fizisko personu datu aizsardzības likums atļauj apkopot personas datus, turklāt bez cilvēka piekrišanas, ja tas nepieciešams ārstniecības vajadzībām, veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai vai to administrēšanai un ārstniecības līdzekļu izplatīšanai - lai varētu ieplānot, cik līdzekļu valstij jāatvēl saslimstības mazināšanai.
Atbildot uz jautājumu, vai budžeta plānošanai nepietiek ar anonīmu statistiku, Vembre iebilst - skaitļi nebūšot pilnīgi, jo viens cilvēks var aiziet pie trim ārstiem un viņa dati reģistrā tiktu iekļauti trīs reizes. Ziņas par izglītību un ģimenes stāvokli esot vajadzīgas, lai analizētu, kuros sabiedrības slāņos cilvēki slimo biežāk. Gan šī informācija, gan ziņas par slimnieka tautību un dzīvesvietu (šo ziņu nozīmi plānošanā Vembre gan nevarēja izskaidrot) tikšot krātas saskaņā ar Eiropas Kopienas statistikas institūcijas "Eurostat" prasībām.
Reģistru uzturēs Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju aģentūra, kas politikas plānotājiem - VM izsniegšot tikai skaitlisku informāciju, nevis vārdus.
Noteikumu projekts izskatīts valsts sekretāru sanāksmē, kur to uzdots saskaņot citās ministrijās. Arī VCB gatavojas par to sniegt atzinumu.
LETA jau ziņoja, ka Veselības ministrija veidos ar noteiktām slimībām sirgstošu pacientu reģistru, lai identificētu problēmas veselības aprūpē un izvērtētu prioritātes turpmākajai veselības politikas izveidei.
Ministrija norāda, ka patlaban valstī nav vienotas statistiskās informācijas datu bāzes, kurā būtu informācija par pacientiem, kuri slimo ar sirds un asinsvadu slimībām, tuberkulozi, iedzimtajām anomālijām, cukura diabētu, onkoloģiskajām slimībām, psihiskajiem un uzvedības traucējumiem, seksuāli transmisīvajām un ādas lipīgajām slimībām, multiplo sklerozi, arodslimībām, kā arī slimībām, kas radušās Černobiļas atomelektristacijas avārijas jonizējošās radiācijas ietekmē, narkoloģiskajiem slimniekiem un atkarību izraisošo vielu lietotājiem un stomas pacientiem.
Veselības ministrija uzskata, ka jaunveidojamais reģistrs ļaus pilnveidot veselības statistikas datu uzskaiti un apstrādi, nodrošināt primārās informācijas datu iegūšanu un iegūto datu aktualizēšanas kvalitātes kontroli, kā arī iespēju analizēt galvenos epidemioloģiskos rādītājus, slimību attīstības dinamiku, identificēt riska faktorus, prognozēt gaidāmās tendences, novērtēt veselības aprūpes kvalitāti un optimizēt veselības aprūpes kadru resursu plānošanu un sagatavošanu.
Reģistrā iekļauto informāciju aizsargās atbilstoši fizisko personu datu aizsardzību regulējošajiem normatīvajiem aktiem, un tā būs ierobežotas pieejamības informācija.
Par Veselības ministrijas izstrādāto noteikumu projektu galīgais lēmums būs jāpieņem valdībai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
