Pagastveči maina paradumus: dibina vairāk reģionālo partiju
Foto: DELFI

Latvijā aizvien izteiktāka kļūst tendence pašvaldību līmenī iesaistīties lokālos, uz konkrētu vietvaru darbu orientētos politiskos spēkos ar prognozējamu augstu iedzīvotāju atbalstu. Tomēr vienlaikus, uzsverot iespēju pārstāvēt savu novadu nacionālā līmenī, daži no citu partiju sarakstiem ievēlēti kandidāti izvēlas iestāties lielajās partijās, piemēram, "Vienotībā" un Latvijas Zemnieku savienībā, sarunās ar partiju pārstāvjiem noskaidroja portāls "Delfi".

Pirms pašvaldību vēlēšanām 2009.gadā vairāki pašvaldību vadītāji atstāja kādu politisko partiju, kas, nokļūstot opozīcijā, nav spējusi nodrošināt pašvaldībām to prasītās dotācijas un citus labumus.

Piemēram, 2007.gadā, vīlušies toreizējās partijas "Jaunais laiks" (JL) vadībā un, nespējot pašvaldībām piesaistīt nepieciešamos līdzekļus, no JL izstājās četru pašvaldību vadītāji - Alūksnes, Smiltenes, Varakļānu un Lēdurgas pašvaldību priekšsēdētāji. Daži no viņiem pārgāja uz valdību veidojošajām partijām un šo soli pamatoja ar to, ka partijas piederības maiņa palīdz saņemt valsts līdzekļus pašvaldības vajadzībām.

Šogad pagaidām šādi soļi vēl nav sperti, taču iezīmējas tendence, ka aizvien vairāk vietvalžu izvēlas startēt reģionālās politiskās organizācijās, tādējādi uzsverot vēlmi darboties tieši savu pašvaldību labā.

Lielās partijas nav attaisnojušas cerības

Vairāk nekā 30 pašvaldības no visas Latvijas, izņemot Latgali, iesaistījušās "Reģionu aliansē", sākotnēji apvienojot vairākas Pierīgas pašvaldības. Reģionu alianses vadītājs, Babītes novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ence stāstīja, ka galvenā biedru motivācija pievienoties Reģionu aliansei slēpjas redzējumā, ka valsts mēroga partijas sevi daudzās pašvaldībās nav attaisnojušas. Tāpat pēc Tautas partijas (TP) un LPP/LC likvidēšanas daudzi cilvēki palikuši bez partejiskās piederības un meklē jaunas iespējas.

"Cilvēki, kuri novados ir strādājuši, ir pietiekami aktīvi, un šī politiskā verdzība, kā mēs smejamies, viņiem ir uzspiesta. Ja viņi grib arī turpmāk darboties, ir jāmeklē kāds politiskais spēks, kurā darboties," teica Ence.

Reģionu alianse jau divās pašvaldību vēlēšanās ir startējusi, sākotnēji apvienojot vairākas vietvaras no Pierīgas reģiona, bet šoreiz pirmo reizi tajā darbosies pašvaldības arī no Zemgales, Kurzemes un Vidzemes.

"Esam neitrāli, mums nekādas astes nevelkas līdzi, tāpēc mēs šiem aktīvajiem cilvēkiem, kurus mēs lielā mērā pazīstam, piedāvājam darboties. Nekāda diža ideoloģija mums nav, galvenais, lai tie ir aktīvi cilvēki, kuri grib darboties savā novadā," pauda "Reģionu alianses" vadītājs.

Savukārt kādreizējā likvidētās Tautas partijas biedre, Kuldīgas novada domes vadītāja Inga Bērziņa vada pērn dibināto partiju "Kuldīgas novadam". Viņa ar lepnumu stāstīja, ka šajā jaunizveidotajā "vienas pašvaldības partijā" ir vairāk nekā 230 aktīvu biedru, kas, salīdzinot arī ar lielajām partijām, ir proporcionāli ļoti augsts rādītājs.

Arī ambīcijas ir atbilstošas - jūnijā gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās Kuldīgas novada domē iegūt vairāk nekā 50% no deputātu vietām.

"Tā ir motivēta darbība, kurā iesaistās cilvēki, kuri turpina strādāt savās darba vietās novada labā, vietējā kopiena tieši savam novadam. Manuprāt, tas veiksmīgi izdevies un mums būs iedzīvotāju uzticība," prognozēja Bērziņa.

Savukārt kādreizējā tautpartijieša Venta Armanda Kraukļa izveidotā Vidzemes partija ir lēmusi, ka ar atsevišķu sarakstu, iespējams, startēs arī Rīgā, kā arī Valkā, Alūksnē, Aizkrauklē, Rūjienā, ļoti nopietni tiek apspriestas iespējas startēt arī Smiltenē, Valmierā, Gulbenē, Ķekavā, kā arī citviet Vidzemē.

Valmieras novada domes priekšsēdētājs Inesis Boķis, kurš savas politiskās darbības laikā pabijis trīs politiskajos spēkos, kopš 2012.gada aprīļa kļuvis par paša izveidotās partijas "Valmierai un Vidzemei" līdzdibinātāju un valdes locekli un ir apņēmības pilns turpināt vadīt pilsētu.

Iespēja pārstāvēt novadu valsts līmenī

Pēdējos mēnešos atsevišķi deputāti, kuri kādreiz savās pašvaldībās startējuši no likvidētās Tautas partijas sarakstiem, izšķīrušies par labu pašreizējai varas partijai - "Vienotībai".

Piemēram, pašreizējais Madonas novada mērs Andrejs Ceļapīters stāsta, ka izvēlējies iestāties "Vienotībā" un pašvaldību vēlēšanās startēt no tās saraksta, jo viņam simpatizē "Vienotības" darbs un politiskie uzstādījumi nacionālā līmenī, arī premjera un ministru darbība. Turklāt Madonas novadā vairāku gadu garumā bijusi laba sadarbība "vienotā komandā" ar "Vienotību" veidojošo partiju deputātiem.

Ceļapīters negribēja atklāt, cik pašvaldības aktīvistu "Vienotības" listē šajās vēlēšanās būs no bijušajām varas partijām, piemēram, no TP. Savukārt izvēle par labu "Vienotības" nometnei izdarīta ilgu diskusiju rezultātā.

"Tas bija vairāk kolektīvu diskusiju rezultāts, nevis domājot par pragmatiskiem ieguvumiem, izvēloties tieši šo politisko piederību," sacīja Ceļapīters. Viņš arī pastāstīja, ka "Vienotības" kandidātu saraksts startam Madonas novadā jau tapis.

Cēsu novada domes deputāts un šī novada "Vienotības" saraksta līderis Jānis Rozenbergs uzsver, ka nekad nav bijis Tautas partijas biedrs, tikai startējis no tās saraksta Cēsīs. Viņš norādīja, ka, prognozējot vēlētāju atbalstu vienam vai otram sarakstam, pašvaldību līmenī vairāk ir svarīgs cilvēciskais faktors, mazāk - partejiskā piederība. To apliecinot arī fakts, ka iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās 2009.gadā, kad TP zīmola spozme bija jau krietni "iedragāta", 10 no 15 deputātu vietām ieguvuši tieši no TP saraksta startējušie.

Skaidrojot savu izvēli par labu "Vienotībai", Rozenbergs atzina, ka darbība nacionālā līmeņa partijā ir kā tilts starp pašvaldību un valdību un Saeimu. "Ir iespējas piedalīties partijas darba grupās, piedalīties kādu lēmumu pieņemšanā, tikties ar ministriem un premjeru, izteikt savu viedokli - pārstāvēt Cēsis valdības līmenī," skaidroja deputāts.

Viņš atzina, ka bijuši vairāki varianti, kādā sarakstā startēt, tāpēc notikusi rūpīga analīze, apzinot arī to, ko plānojuši kolēģi citās pašvaldībās. Turklāt viņš izvēlējies pieslieties jau esošai partijai, jo, "manuprāt, nav īsti pareiza politika, ka tur, kur ir divi latvieši, ir  trīs politiskās partijas", teica Rozenbergs.

Viņš arī atzina, ka arī reģionālās partijas ir vērā ņemams spēks un viņi var mazliet vairāk aktualizēt pašvaldību specifiku, taču reģionālajām partijām tik un tā būs jāsadarbojas ar kādu nacionālo politisko spēku, jo nevar strādāt atsevišķi no valsts un otrādi.

"Vienotības" ģenerālsekretārs Artis Kampars pastāstīja, ka reģionos "Vienotība" grasās startēt ne mazāk kā 60 pašvaldībās, tostarp martā partijai pievienošoties vēl vairāki pašvaldību aktīvisti, arī kādreiz citās partijās darbojušies biedri. Viņu uzvārdus Kampars gan nenosauca, skaidrojot, ka līdz aprīļa sākumam vēl turpinās pārrunas.

Savukārt koalīcijā pārstāvētā Reformu partija (RP), spītējot zemajam reitingam, paudusi apņēmību cīnīties arī par vietām pašvaldībās. RP izpilddirektors Ivo Valdovskis iepriekš pastāstījis, ka partija gatavojas startēt aptuveni 30 pašvaldībās.

Partija ir izvēlējusies reģionu līderus - Kurzemē tas būs Liepājas domnieks Jānis Vilnītis, Vidzemē un Pierīgā - Romualds Ražuks, Zemgalē - Edmunds Jurēvics, Latgalē - Daugavpils domes priekšsēdētāja Žanna Kulakova. Konkrēti plāni par to, kurās pašvaldībās RP ies atsevišķi un kurās sadarbosies ar citiem, iezīmēsies martā.

Mūžīgie pašvaldību smagsvari nebremzē

Ilggadēji plašākā pārstāvniecība Latvijas pašvaldībās ir Zaļo un zemnieku savienībā (ZZS) ietilpstošajām partijām. Viens no Latvijas Zemniekus savienības (LZS) vadītājiem Augusts Brigmanis pastāstīja, ka LZS arī šajās pašvaldību vēlēšanās plāno startēt vērienīgi - teju 90 no 119 pašvaldībām visā Latvijā. Vairumam nosaukumā būšot LZS vārds - vai nu atsevišķi, vai kopīgā sarakstā ar kādas citas partijas pārstāvjiem.

Tāpat vairākos novados, piemēram, Jaunpiebalgas novadā, Tērvetes un Naukšēnu novadā atsevišķi kandidāti kā partijas biedri startēs vēlētāju apvienību sarakstos.

"Tas viss liecina par to, ka pie salīdzinoši augošā un augstā ZZS reitinga cilvēki ir gatavi startēt zem mūsu vārda," teica Brigmanis.

Uz jautājumu, vai ZZS iestājušies arī citu partiju aktīvisti, Brigmanis atbildēja, ka ir dažādi gadījumi, kad ZZS partiju rindās iestājas arī cilvēki, kuri kādreiz bijuši citu partiju - vairs neesošo Tautas partijas un LPP/LC, gan arī, piemēram, darbojošās "Vienotības" biedri.

Tāpat LZS veido jaunas nodaļas, kur to nav bijis nekad, piemēram, Rojā, Viļakā. Savukārt jaunveidojamajā Brocēnu nodaļā, kurā iestājušies bijušie tautpartejieši, tāpat pašvaldībās iesaista daudzus jaunus, iepriekš ar politiku nesaistītus cilvēkus, pastāstīja Brigmanis.

Reģionu aktīvisti - arī Saeimā?

Reģionu alianse izteikusi ambīcijas startēt arī Saeimas vēlēšanās 2014.gadā. Ence stāstīja, ka šī ideja gan vēl jāizdiskutē ar citu reģionālo partiju pārstāvjiem, tāpat jānovērtē, kā citām reģionālajām partijām būs veicies ar atbalsta gūšanu šajās pašvaldību vēlēšanās.

"Pagaidām ar šo ideju nesteigsimies. Ir jāapjauš cilvēku uzticība. Ja atbalsta nav, tad to nevar darīt," teica Ence un piebilda - noteikti, ka ne visi pašvaldību darboņi būtu gatavi stūrēt uz parlamentu.

Savukārt Kuldīgas partijas vadītāja uzsvēra, ka šī partija nepretendē uz Saeimas vēlēšanām. Kuldīgas partija šajās pašvaldību vēlēšanās startēšot ar savu individuālu sarakstu, taču domās par sadarbību ar kādu nacionāla mēroga politisko spēku, apzinoties, ka Kuldīgas partija ilgstoši nevar darboties pati par sevi bez sadarbības ar kādu no lielajām partijām. Par to vēl tikšot domāts.

Source

Tags

Artis Kampars Augusts Brigmanis Cēsis Daugavpils Jaunais laiks Kuldīga LPP/LC Reformu partija Reģionu alianse Tautas partija Vienotība
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form