'Paldies Krišjānim' – 'Vienotība' kongresā izbauda Kariņa sasniegumus
Foto: Publicitātes foto

Ar dīķi un baltu gulbīti fonā un vasarīgu lietus šalti pār delegātu galvām sestdien, 22. augustā, Cēsu Pils parkā brīvā dabā norisinājās partijas "Vienotība" kongress, kurā dalībnieki piedalījās gan klātienē, gan attālināti. Nedēļu pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām kongresā liela daļa runu un komplimentu tika veltīta "Jaunās Vienotības" komandas, kuras sastāvā ietilpst "Vienotība", startam šajās vēlēšanās, tomēr šī arī bija iespēja partijai kongresā izvērtēt Krišjāņa Kariņa (JV) valdības paveikto pusotra gada darbības laikā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Laikā, kopš partijas iepriekšējā kongresa, Latvijai nācies saskarties ar Covid-19 pandēmijas nestajiem izaicinājumiem, kā arī sarunās par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu sev izcīnīt uzlabojumus, un tieši šo procesu vadībā Kariņam ir bijusi ievērojama loma, ko partijas biedri kongresā īpaši pieminēja un ar ko neslēpti lepojās. "Jaunās Vienotības" frakcija ir mazākā frakcija piecu partiju valdošajā koalīcijā, taču tās rokās ir ietekmīgie Ministru prezidenta, finanšu ministra un ārlietu ministra portfeļi valdībā kopš 2019. gada janvāra.

Jau pēc vairākām iesildošām runām un radniecīgo politisko partiju un citu "Jaunās Vienotības" dalīborganizāciju apsveikumiem digitālā formātā, kur Kariņš tika īpaši izcelts, pats valdības vadītājs savu uzrunu sāka ar teicienu, ka viņam grūti aprakstīt prieku, ko izjūt, pēc ilgāka laika atkal uzrunājot dzīvus cilvēkus nevis tikai datora ekrānus.

"Vienotības" kongress tika pieteikts kā pirmais digitālais partijas kongress Latvijā, jo līdz ar 101 klātienē reģistrēto dalībnieku 30 delegāti tajā piedalījās arī attālināti. Arī daļa runātāju kongresu uzrunāja ar datora starpniecību.

Pieminot šo digitālā kongresa piemēru, Kariņš uzsvēra, ka tas tikai vēlreiz pierāda, cik, apstākļu spiesti, mēs varam ļoti ātri attīstīties.

Runājot par valdības paveikto pusotra gada laikā, Ministru prezidents atzina, ka pati pirmā prioritāte bijusi finanšu sektora sakārtošana jeb kapitālais remonts, kas arī paveikts, un kā rezultātā Latvija tikusi pie augstākā starptautiskā kredītreitinga atjaunotās valsts vēsturē.

Nākamā prioritāte, ko "Vienotība" bija definējusi jau pirms Saeimas vēlēšanām bija administratīvi teritoriālā jeb novadu reforma, kas tagad jau pieņemta Saeimā. Kariņš kongresa dalībniekiem atzina, ka lielu daļu smaguma šajā politiskajā procesā uz saviem pleciem iznesis "Vienotības" valdes priekšsēdētājs un Saeimas deputāts Arvils Ašeradens, kurš bija frakcijas pārstāvis īpašajā novadu reformas komisijā Saeimā.

Kariņa pateicības vārdi Ašeradenam izskanēja kā sava veida atbilde uz daudzajiem pateicības vārdiem, ko viņam pašam nācās dzirdēt publiski kongresā. "Kas tad man, kam ir tikai 13 ministri, bet Arvilam ir 100 deputāti," pajokoja Kariņš.

Iepriekš savā uzrunā Ašeradens bija publiski atzinis, ka nereti valdošās koalīcijas sadarbības sanāksmēs ir situācija, kad liekas, ka viss cauri, taču Kariņš ar savām personības īpašībām tomēr spējot situāciju saglābt.

Atceroties brīdi, kad Latviju un pasauli pārsteidza Covid-19 pandēmija, Kariņš atzina, ka neviens nebija gatavs tādai situācijai, tāpēc valdība visu laiku centās "domāt vienu soli uz priekšu". "Neesam jau no tā meža laukā vēl izbraukuši," sacīja Kariņš par koronavīrusa radīto situāciju un pieminēja, ka patlaban mazāka saslimstība nekā Latvijā Eiropā ir vien Vatikānā, kura robežas ir ļoti vienkārši noslēdzamas, aizverot vārtus.

"Tas ir mūsu valsts un iedzīvotāju kopīgs nopelns, un esam pierādījuši sev un pasaulei, ka spējam rīkoties atbildīgi brīžos, kad tas ir jādara. Šis spēks ir iemesls, kāpēc mūsu tauta ir pastāvējusi vairāk nekā tūkstoš gadu, neraugoties uz apdraudējumu no kaimiņiem. Esam sīksti tam izdzīvojuši cauri un plaukstam," sacīja Kariņš, solot, ka tā būs arī nākotnē.

Ministru prezidents kā svarīgākos nākotnē veicamos darbus iezīmēja reformas izglītības un veselības aprūpes jomās, sakārtojot skolu un slimnīcu tīklus. Vēl viens būtisks jaunums ir arī uzsvars uz tiesiskuma nostiprināšanu un cīņas pret korupciju pastiprināšanu, ko Kariņš nupat ņēmis savā īpašā pārziņā, izveidojot īpašu padomi, kā tas līdzīgi bija finanšu sektora "kapitālā remonta" laikā. "Tiesiskums un cīņa pret korupciju nedz mūsu partijai, nedz valdībai nekur nav pazudusi, un mēs uz to liekam īpašu uzsvaru," teica Kariņš.

Netieši vēršoties pret kolēģiem koalīcijā un opozīcijas pārstāvjiem, Kariņš sacīja, ka diemžēl "Vienotība" ir vienīgā partija Latvijā, kas var sastādīt visu Ministru kabinetu ar pieredzējušiem cilvēkiem, par kuriem nebūtu jākaunas. "Tas, iespējams, būtu pat labāks Ministru kabinets nekā esošais," teica Kariņš partijas biedru aplausu pavadījumā un vēl piebilda, ka "Vienotībā" būtu pat iekšēja konkurence uz šīm vietām.

Runājot par Latvijas vietu Eiropā un pasaulē, Kariņš atzina, ka Baltkrievijas piemērs rāda, ka diemžēl pasaulē ir demokrātijas deficīts un ka arī mums kaimiņos ir tauta, kas alkst pēc demokrātijas. Norādot uz Latvijas pieredzi, izcīnot sev brīvību un demokrātiju, ar ko jālepojas pasaules līmenī, Kariņš sacīja, ka "mēs stāvēsim līdzās ar baltkrievu un citām tautām, kas grib dzīvot tāpat kā mēs".

Kariņš kongresa dalībniekiem arī solīja, kas darīs visu, lai veicinātu Latvijas eksportspējas pieaugumu, kas pēdējo 10-15 gadu laikā jau bijis ievērojams, pieminot arī konkrētus, pasaules līmeņa izcilus Latvijas ražotājus. "Mums jāveicina attīstība virzienā uz valsti, kur gudri cilvēki pelna naudu ar savām zināšanām," sacīja Kariņš, solot, ka nākamo 10-15 gadu laikā Latvija pacelsies virs vidējā līmeņa Eiropas Savienības valstu vidū. "Nekad nevajag zaudēt ticību sev," pieredzē dalījās Ministru prezidents.

Runājot vēl pirms Kariņa kongresa atklāšanā, "Vienotības" valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens kā īpašu panākumu pēdējā gada laikā atzina Saeimas "saņemšanos" beidzot atlaist Rīgas domi. Uzsverot, ka visas sabiedriskās domas aptaujas pirms domes vēlēšanām kā galveno vēlētāju prioritāti uzskata godīgu politiku un pārvaldību Rīgā, Ašeradens sacīja, ka "Vienotība" ir labi sagatavojusies šīm vēlēšanām.

Tā kā domes ārkārtas vēlēšanas ir agri iesākušas arī jaunu politisko ciklu, Ašeradens novērtēja, ka partija šo ciklu sāk ar būtiski uzlabojušos situāciju, kad visi kašķi nolikti malā un visi sarunājas un savstarpēji sadarbojas, turklāt pastāvīgi pieaug arī partijas biedru skaits. Uz kongresa brīdi partijā bija 2068 biedri.

Ašeradens uzsvēra, ka pandēmijas laikā pārejot uz digitālajām valdes sēdēm, dalība tajās pat vairojusies. Digitālās valdes sēdes pozitīvi novērtēja arī Cēsu mērs Jānis Rozenbergs, norādot, ka tādā veidā reģionu cilvēkiem ir lielākas iespējas iesaistīties partijas darbā.

Ašeradens kongresa dalībniekus informēja, ka partijas iekšienē Saeimas deputātes Andas Čakšas vadībā ir izveidota arī darba grupa partijas attīstības ilgtermiņā stratēģijas izstrādei, kuras darbā aicināti iesaistīties partijas pārstāvji ar saviem priekšlikumiem.

Pievēršoties Kariņa darbam valdības vadībā, Ašeradens teica, ka "Krišjānis izcili izstūrē cauri politiskajām bangām" ar smalkjūtību un pieklājību situācijās koalīcijā, kad liekas, ka "ir cauri". Vienlaikus Ašeradens atzina, ka šai sarežģītajai valdošajai koalīcijai ir arī milzīgs potenciāls pārmaiņu paveikšanai, lai gan populisma draudi nekur nav pazuduši.

"Mēs esam par atbildīgu politiku, par atvērtību, par zināšanām un par demokrātiju. Un arī tad, ja mūsu koalīcijas partneri, kolēģi vai pat labākie draugi sacīs, ka autoritārisms ir laba alternatīva, mēs nekad nepiekritīsim. Mūsu izvēle ir demokrātija. Jo bez demokrātijas mums nebūtu izvēles," sacīja Ašeradens.

Atzinīgi novērtējot novadu reformas pieņemšanu un valdības rīcību Covid-19 pandēmijas laikā, Ašeradens arī pateicās visiem iedzīvotājiem par augsto pašorganizācijas līmeni pandēmijas laikā.

Partijas vadītājs slavēja Kariņu kā spožu sarunvedēju Eiropas Savienības samitā par daudzgadu budžetu, kurā viņš sevi parādījis kā ietekmīgu līderi Eiropas Savienībā, kurā ieklausās arī lielvaru pārstāvji. "Esmu ļoti lepns pa to. Paldies tev, Krišjāni," teica Ašeradens.

Kā partijas tuvākās nākotnes mērķi Ašeradens definēja 2021. gada pašvaldību vēlēšanas un plašu "Jaunās Vienotības" pārstāvniecību visās jaunajās pašvaldībās.

Debatēs kongresā arī "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis atgādināja, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām drīz sekos pašvaldību vēlēšanas, tāpēc partijai ir nopietni tām jāgatavojas, un aicināja nekautrēties vietējās nodaļas prasīt palīdzību partijas vadībai.

Finanšu ministrs Jānis Reirs debatēs apliecināja, ka nākamā gada budžetā tiks nokārtoti parādi mediķiem un skolotājiem, lai gan patlaban vēl nav skaidrs, kā tieši tas tiks atrisināts.

Saeimas deputāte Anda Čakša aicināja vairāk domāt par jauniešu piesaistīšanu partijai, kā arī aicināja ar aplausiem godināt daudzās sievietes, kas "strādā otrā līmenī", jo kongresā uz skatuves vairāk vīriešu.

Eiropas parlamenta deputāte Sandra Kalniete attālināta uzrunā pastāstīja par darbu, ko parlamentā veic Baltkrievijas tautas atbalstam, un atzina, ka baltkrievu tauta tikai tagad piedzīvo savu pirmo īsto atmodu.

Kongresā delegātus uzrunāja Ministru prezidents, partiju apvienības "Jaunā Vienotība" valdes priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis, "Vienotības" valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens un partiju apvienības līderis Rīgā Vilnis Ķirsis.

Delegātiem dalība kongresā pirmo reizi tika nodrošināta vienlaikus kā klātienē, tā attālināti un kongresā tika prezentēta koncepcija par digitālo partiju. Izmantojot elektronisko balsošanu, kongresā notika partijas "Vienotība" Ētikas komisijas vēlēšanas.

Partija "Vienotība" ar partijām "Kuldīgas novadam", "Tukuma pilsētai un novadam", "Valmierai un Vidzemei", "Jēkabpils reģionālā partija" un "Latgales partija" kopā veido partiju apvienību "Jaunā Vienotība", kuras valdes priekšsēdētājs ir Krišjānis Kariņš.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Jaunā Vienotība Ainars Latkovskis Anda Čakša Arvils Ašeradens Jānis Reirs Krišjānis Kariņš Ministru kabinets Ministru prezidents Rīgas dome Saeima Sandra Kalniete
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form