Panaceja vai falša skaitļu maģija – eksperti lauž šķēpus par augstskolu apvienošanu
Foto: LETA

Trešdien Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) pulcējās vairāk nekā 20 izglītības jomas eksperti un diskutēja par ieguvumiem un riskiem, ko Latvijai nesīs augstākās izglītības iestāžu apvienošana. Ekspertu diskusijā izskanēja vairāki argumenti gan par, gan pret augstskolu apvienošanu, pārsvaru gūstot konsolidācijas pretiniekiem.

Lai gan diskutētājiem vairākkārt piekodināja runāt par augstskolām vispārīgi, nevis par šobrīd aktuālo Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) pievienošanu Latvijas Universitātei (LU), vairāki eksperti tik un tā pievērsās šī jautājuma iztirzāšanai.

RPIVA diskusijā pārstāvēja Inese Freiberga un Anita Petere. Freiberga norādīja, ka normatīvajos aktos nav atrunāta akadēmiskā personāla un studentu pārņemšana, notiekot reorganizācijai. Viņa brīdināja, ka tas var raisīt ne tikai klaju neapmierinātību, bet pat tiesvedības. Viņa sacīja, ka, lai gan augstskolu apvienošana var radīt finansiālus, infrastruktūras jomas un mācībspēku personāla ieguvumus, tā iznīcina izglītības iestādes specializāciju, kuru tās izkopj gadiem. Tāpat viņa bažījās, ka RPIVA likvidācija mazinās konkurenci pedagogu sagatavošanā.

Savukārt Petere akcentēja, ka reorganizācijas gadījumā nevis jāizdod rīkojums, bet gan rūpīgi jāiepazīstas ar abu augstskolu saturu, studiju kursiem un apgūstamajām kompetencēm. Viņa norādīja, ka LU un RPIVA kopīga ir tikai studentu iegūtā skolotāja kvalifikācija un uzrakstīts bakalaura darbs.

Tāpat viņa bažījās, ka RPIVA likvidēšanas gadījumā neviens vairs neuztvers nopietni augstskolas personālu. "Skaidrs, ka mums vairs nebūs teikšanas par mūsu [izglītības] koncepcijas saglabāšanu," teica Petere.

Savukārt LU profesora Andra Kangro ieskatā, augstskolu reorganizācijas rezultātā zaudē sliktākie. Taču pozitīvs ieguvums ir spožāko mācībspēku piesaiste un starptautiskās konkurētspējas veicināšana. Kangro klāstīja, ka augstskolu apvienošanas lielākais risks ir tas, ka tā nenotiks: "Augstskolu autonomija Latvijā ir ļoti liela. Tāpēc allaž ir milzīga pretestība un šoks pret šādiem lēmumiem." Tāpat profesors piebilda, ka topošajiem pedagogiem, kuri mācās LU, dzīve būtu mierīgāka, ja RPIVA un LU apvienošana nenotiktu.

Par vienu no "karstajiem kartupeļiem" diskusijā kļuva augstskolu skaits Latvijā. Reformu un konsolidācijas piekritēji norādīja, ka sarūkošas demogrāfijas apstākļos augstskolu ir nepamatoti daudz, bet oponenti nikni iebilda, sakot, ka augstskolu skaits nav izglītības kvalitātes mēraukla.

Eiropas Komisijas (EK) pārstāvis Mārtiņš Zemītis skaidroja, ka EK augstskolu konsolidāciju Latvijā ieteikusi jau 2012. gadā. "Citu valstu pieredze liecina, ka mazs nav skaists," teica Zemītis, aicinot izvērtēt, vai Latvija ir tik bagāta, ka var uzturēt daudz mazu augstskolu. Viņš klātesošo uzmanību pievērsa faktam, ka pirms 10 gadiem studentu skaits Latvijā sasniedza 130 tūkstošus, bet tagad tie ir 80 tūkstoši. "Tik būtiska krituma rezultātā nevar samierināties ar to pašu sistēmu," teica Zemītis. Viņš piebilda, ka EK atbalsta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) centienus augstskolu apvienošanā.

Pret to iebilda Augstākās izglītības padomes (AIP) vadītājs Jānis Vētra. Viņš norādīja, ka specifiskām nozarēm veltīti institūti ir saprotamāki par dažām lielām augstskolām, kurās apvienotas vairākas nozares. Šāda sistēma ļauj atbildīgajām institūcijām saprast, kur ieguldīt resursus. Tāpat viņš aktualizēja jautājumu par to, ka ministrijām būtu jāfinansē savai nozarei piekritīgas institūcijas, piemēram, Satiksmes ministrija atbildētu par Latvijas Jūras akadēmiju.

"[Augstskolu] skaita samazināšana nav panaceja," diskusijā teica LZA akadēmiķe Maija Kūle. Viņa norādīja, ka, aplūkojot datus, kas vecāki par EK pārstāvja izceltajiem 10 gadiem, var pamanīt, ka studējošo skaits bijis arī 40 tūkstoši. "Nevajag krist panikā, nevajag ņemties ar skaitļu maģiju un skaitīt visus kopā," argumentēja Kūle, norādot, ka par izglītības kvalitāti nevar spriest pēc augstskolu un studējošo skaita. "Latvijas augstākā izglītība ir laba un to nevajag apķengāt. Tā var būt labāka, bet jādomā, kādās paradigmās par to runāt," teica Kūle, piebilstot, ka ziņas portālos par RPIVA reorganizāciju nobiedē esošos un nākamos studentus.

Argumentam par topošo studentu biedēšanu piekrita arī augstskolas "Turība" rektors Aldis Baumanis. "Jebkurš notikušais skandāls no Latvijas sūta prom labākos vidusskolu absolventus. Ja viņi saprastu, ka izglītības sistēma Latvijā ir stabila, tad viņi paliktu šeit," skaidroja Baumanis. Viņš norādīja, ka prom ir jābrauc pašiem izcilākajiem studentiem, kuri, skolojoties ārzemēs, spēj dot pienesumu arī Latvijā. Taču izglītības sistēmas tēla bojāšana arī pārējos rada priekšstatu, ka ir jābrauc prom.

"Apvienojamies vai neapvienojamies, bet augstskolas Latvijā ir slazdā," diskusijā teica LZA locekle un bijusī izglītības ministre Tatjana Koķe. Viņa norādīja uz pretrunu – darba devēji un izglītības politikas veidotāji sola, ka svarīgi izglītot plaša profila speciālistus, taču normatīvajos aktos postulēts, ka konkrēta studiju programma ietver tikai viena akadēmiskā grāda iegūšanai paredzētās prasības. Līdz ar to darba devēji nesaņem speciālistus ar plašu kompetenci. Koķe norādīja, ka augstākās izglītības uzlabošanai ir jāuzlabo normatīvais ietvars.

Vēstīts, ka IZM ir nolēmusi ar 2017. gada augustu reorganizēt RPIVA, to pievienojot Latvijas Universitātei. Kā apstiprināja ministrijā, tas nepieciešams, lai koncentrētu resursus un panāktu iespējami efektīvu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu.

IZM sola, ka visas astoņas RPIVA reģionālās filiāles tiks saglabātas un visi pasniedzēji pāries darbā LU.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) iepriekš norādīja, ka tad, kad aptuveni 2019. gadā sāksies studiju programmu konsolidācija, konkursos uz pasniedzēju amata vietām varēs piedalīties kā LU, tā arī pašreizējie RPIVA mācībspēki, tātad būs "veselīga un draudzīga konkurence".

Source

www.DELFI.lv

Tags

Augstākās izglītības padome Izglītības un zinātnes ministrija Latvijas Zinātņu akadēmija Latvijas Universitāte Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form