Pēc sešu Saeimas frakciju vienošanās atsaukt deputātu priekšlikumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma otrajam lasījumam, ko Saeima piektdien bija paredzējusi skatīt jau sesto dienu, Saeima nepilnas stundas laikā pabeidza likumprojekta izskatīšanu.
Likumprojektu otrajā lasījumā atbalstīja ar 52 balsīm par. Priekšlikumi trešajam lasījumam iesniedzami līdz 27. martam, lēma Saeima. Par likumprojektu nobalsoja valdošā koalīcija, ZZS balsoja pret, bet "Saskaņa" nebalsoja.
Kopumā tagad atbalstīta 40 pašvaldību izveidošana pēc administratīvi teritoriālās reformas, jo uz otru lasījumu tika izveidots un atbalstīts Saulkrastu novads, kurā iekļauts arī Sējas pagasts un Skultes pagasts.
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) frakcija gan piektdien panākto vienošanos neatbalstīja un frakciju sanāksmē nepiedalījās. JKP frakcija nepiedalījās sarunās un nekādas vienošanās nav slēgusi, no tribīnes sacīja frakcijas pārstāvis Krišjānis Feldmans, atbildot uz kolēģu pārmetumiem, ka šī frakcija neievēro vienošanos.
Tā kā tika atsaukta lielākā daļa deputātu un frakciju priekšlikumu, ko atbildīgā komisija nebija atbalstījusi, tad priekšlikumi likumprojekta otrajam lasījumam tika pieņemti pārsvarā tādā redakcijā, kādu to uz otro lasījumu bija atbalstījusi atbildīgā komisija.
Izņēmums ir pirmajā dienā atbalstītais priekšlikums par republikas pilsētu pārsaukšanu par lielajām pilsētām, lai gan citos pantos šis nosaukums saglabāts. Paredzams, ka tas būs jāatrisina trešajā lasījumā.
Neliels sajukums bija brīdī, kad tomēr procedurālu iemeslu dēļ netika atsaukti un ar balsojumiem apstiprināti priekšlikumi par Murmastienes pagasta un Varakļānu novada turpmāku iekļaušanu Rēzeknes novadā jeb palikšanu Latgales kultūrvēsturiskajās robežās. Vienlaikus ir atbalstīti arī atbildīgās komisijas priekšlikumi par šo pašvaldību iekļaušanu Madonas novadā, tādējādi šī pretruna būs jāatrisina trešajā lasījumā.
Paredzams, ka deputātu priekšlikumi atkārtoti tiks iesniegti un debatēti uz trešo lasījumu. Tas nolemts frakciju kopīgā sanāksmē, kas notika piektdien pusdienas laikā pie Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (NA).
Atsaucot priekšlikumus, gan valdošās koalīcijas, gan opozīcijas pārstāvji no Saeimas tribīnes pauda atzinību kolēģiem, ka spējuši vienoties par šādu risinājumu.
Piektdien lemtais nozīmē, ka patlaban Valkas novads paliek mazs, jo tagadājais Strenču novads, Trikātas un Ēveles pagasts tiek iekļauti Valmieras novadā. Valmieras novadā tagad iekļauti arī Naukšēnu novads un Rūjienas novads.
"Delfi" jau ziņoja, ka Saeimas opozīcija vienojusies par taktiku, kā pabeigt ātrāk novadu reformas skatīšanu pandēmijas laikā, un kopīgi devās uz sarunām ar koalīciju pie Saeimas priekšsēdētājas.
Ceturtdien no rīta portālam "Delfi" no neoficiāliem avotiem kļuva zināms, ka Saeima opozīcija drīzumā lems par to, ka atsauc savus priekšlikumus otrajam lasījumam novadu reformas likumprojektam, lai to varētu ātri pieņemt. Uz tādu rīcību deputātus mudina ārkārtējā situācija valstī.
Sēdes sākums bija paredzēts pulksten 10, bet tajā laikā Saeima sasauca ārkārtas sēdi, lai apstiprinātu Ministru kabineta lēmumu par ārkārtējo situāciju valstī, par ko tika debatēts pusotru stundu.
Jau ziņots, ka ceturtdien globālās "Covid-19" pandēmijas ēnā Saeimas deputāti jau piekto dienu turpināja otrajā lasījumā apspriest Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektu, izskatot 35 priekšlikumus. Kopumā likumprojektam iesniegti 316 priekšlikumi, un līdz ceturtdienas vakaram izskatīti 146.
Ceturtdien deputātu vairākums otrajā lasījumā atbalstīja bez izmaiņām salīdzinājumā ar pirmo lasījumu – Aizkraukles novada, Alūksnes novada, Balvu novada, Bauskas novada un Cēsu novada izveidošanu. Savukārt Ādažu novada gadījumā Saeima apstiprināja citādu piedāvājumu, nekā bija pirmajā lasījumā. Tagad jaunais Ādažu novads tiek veidots tikai no esošā Ādažu un esošā Carnikavas novada, jo Saulkrasti un Sējas novads tiks iekļauti jaunajā Saulkrastu novadā, par kura veidošanu valdošā koalīcija vienojās laikā starp pirmo un otro lasījumu.
Lai gan domas par Ventspils un Jelgavas pievienošanu republikas pilsētu sarakstam dalījās arī valdošās koalīcijas iekšienē, tomēr Saeimas vairākuma atbalstu trešdien neguvapriekšlikumi pievienot šīs pilsētas republikas nozīmes pilsētu sarakstam, kurā pēc administratīvi teritoriālās reformas paredzēts saglabāt tikai piecas pilsētas līdzšinējo deviņu vietā.
Trešdien Saeima arī atbalstīja vairākus otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus. Tajā skaitā tādu, kas paredz, ka, lai nodrošinātu administratīvi teritoriālas reformas mērķu sasniegšanu, pēc 2021. gada 1. jūlija Daugavpils pilsētas pašvaldība ar Daugavpils novada pašvaldību, Liepājaspilsētas pašvaldība ar Lejaskurzemes novada pašvaldību un Rēzeknes pilsētas pašvaldībaar Rēzeknes novada pašvaldību izveido kopīgu investīciju plānu un kopīgas sadarbības institūcijas šādās jomās – teritorijas attīstības un investīciju plānošana, izglītības pārvaldes darbības organizēšana un kopīgas atkritumu apsaimniekošanas organizēšana.
Saeima arī lēma, ka Ministru kabinets līdz 2021. gada 1. janvārim izstrādās likumprojektu par administratīvo reģionu izveidi Vidzemē, Latgalē, Kurzemē, Zemgalē un Rīgas reģionā valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai.
Tāpat atbalstīts priekšlikums, ka Ministru kabinets līdz 2020. gada 31. decembrim sagatavo un iesniedz Saeimai koncepciju par kultūrvēsturisko novadu ilgtspējīgas attīstības un kultūrvēsturisko kopienu dzīves telpas attīstības atbalstu.
"Delfi" jau ziņoja, ka, pagājušā nedēļā, ceturtdien un piektdien, Saeimas opozīcijas pārstāvjiem aktīvi debatējot par priekšlikumiem, divās dienās tika izskatīti tikai 44 no 316 priekšlikumiem likumprojekta otrajam lasījumam. Saeimas sēdes laikā pēc valdošās koalīcijas ierosinājuma tika divreiz samazināts pieļaujamais debašu ilgums, taču otrās dienas noslēgumā ar daļas koalīcijas atbalstu tas atkal tika nedaudz pagarināts.
Balsojot par priekšlikumiem, pretrunas koalīcijā iezīmējās, piemēram, jautājumā par republikas pilsētu pārdēvēšanu par lielajām pilsētām. Koalīcijas domām daloties, ar opozīcijas atbalstu šis Aleksandra Kiršteina (NA) priekšlikums, kas atbildīgajā komisijā nebija guvis atbalstu, Saeimas plenārsēdē tika atbalstīts. Koalīcijas pārstāvju domas dalījās arī par Nacionālās apvienības priekšlikumu terminu "novads" likumprojektā aizstāt ar "apriņķis", kas gan neguva Saeimas vairākuma atbalstu. Tāpat ar savu īpašu redzējumu par piecu reģionu izveidošanu un iekļaušanu šajā likumprojektā debatēs bija pamanāms deputāts Andris Kazinovskis (JKP).
Vienlaikus tajā pašā dienā Saeimas vairākums apstiprināja republikas pilsētu sarakstu, iekļaujot tajā Rīgu, Jūrmalu, Daugavpili, Liepāju un Rēzekni.
Saeimai otrdien ķeroties pie novadu reformas likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā turpinājuma, darbs dienas pirmajā pusē ritēja salīdzinoši raitāk par pagājušās nedēļas divām dienām, kad vienā dienā tika izskatīts 21 priekšlikums, bet otrā 23 priekšlikumi no kopējā skaita – 316. Trešajā debašu dienā triju stundu laikā līdz pusdienas pārtraukumam Saeima paspēja izskatīt jau 16 priekšlikumus, turklāt nesagādājot pārsteigumus balsojumos, kā tas bija dažkārt pagājušajā nedēļā. Otrdien rīta pusē Saeima atbalstīja priekšlikumus atbilstoši atbildīgajā komisijā lemtajam.
Otrdien Saeima, trešo dienu turpinot darbu pie Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekta otrā lasījuma, nolēma papildināt likumprojektu ar pantu, kas paredz valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai izveidot administratīvos reģionus, kuru statusu un darbības nosacījumus regulēs atsevišķs likums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) pirms šī lēmuma pieņemšanas no Saeimas tribīnes solīja, ka tas nozīmē no 2021. gada jūlija Latvijā ieviest jaunu pārvaldības līmeni un ka attiecīgais likumprojekts rudenī tiks iesniegts Saeimā.
Patlaban likumprojekts paredz izveidot 40 pašvaldības esošo 119 vietā. Valdība iesniedza Saeimā likumprojektu par 39 pašvaldību izveidošanu, taču atbildīgā Saeimas komisija pēc NA ierosinājuma atbalstīja papildus vēl Saulkrastu novada veidošanu.
Jau ziņots, ka pērn martā Saeima lēma, ka "pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas mērķis ir turpināt 1998. gadā iesākto teritoriālo reformu un līdz 2021. gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, sniedzot kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem par samērīgām izmaksām".
