Pret Valsts sociālās aprūpes centra (VSAC) "Zemgale" direktoru Ilgoni Leišavnieku ierosinātā disciplinārlieta tikai formāli esot labklājības ministra Jāņa Reira (V) rosināta, bet faktiski tā esot kārtējā Labklājības ministrijas (LM) jurista rosinātā disciplinārlieta, savu uzskatu komentēja Leišavnieks.
"LM ir tāds jurists Māris Knoks, kuram es nepatīku un kurš ierēdņu aprindās ir diezgan pazīstams. Viņš pret mani tika noformējis arī visas iepriekšējās disciplinārlietas, ieskaitot to, par kuru Ģenerālprokuratūra izteica brīdinājumu bijušajam labklājības ministram. Un arī šoreiz, manuprāt, runa nav par ministru, bet gan juristu. Domāju, ka jurists pasteidzās izmantot iespēju jaunai disciplinārlietai, izmantojot jauna ministra nākšanu amatā un to, ka ministrs nepārzina priekšvēsturi," skaidroja Leišavnieks.
Viņš uzskata, ka šāds lēmums rosināt pret viņu disciplinārlietu par it kā nepareizi sodītām darbiniecēm, kuras tomēr tika sodītas, esot kārtējā jurista manipulācija, taču tiesā viņš to neapstrīdēšot, jo to izdarīt būšot grūti un tas neesot tiesvedības pūliņu vērts.
"Saistībā ar klientu, kura apkopšanas dēļ bija radies konflikts, arī ir gara priekšvēsture, kurā netrūkst darbinieču atteikšanās strādāt ar viņu, netrūkst attiecīgu iesniegumu no darbiniecēm, arī policijai šī priekšvēsture zināma, un klienta tuvinieces, kas sūdzējušās, arī pašas konfliktējušas jau agrāk. Tam ir priekšvēsture, kuru es nevēlos un nedrīkstu komentēt, bet darbinieces bija atļāvušās nepieņemamus izteicienus komunikācijā ar klientu, un tāpēc, ka tas ir nepieņemami, es viņas sodīju, izsakot piezīmi, taču neatbrīvoju no darba, liekot personālam izprast prasības un kārtību, turpinot strādāt," skaidroja direktors.
Bez šīs disciplinārlietas no agrāk rosinātajām aktīva vairs esot tikai viena, bet citām beidzies termiņš. "Vienā no iepriekšējām lietām tas pats jurists bija man uzrēķinājis it kā valstij nodarītu kaitējumu, kurš man jāatmaksā, taču pirmajā instancē tiesa apmierināja manu prasību pret disciplinārlietu, tāpēc es neveicu apmaksu, savukārt pēc pārsūdzības otrajā instancē tiesa lēma par labu juristam, un es nebiju samaksājis, kam sekoja vēl viena disciplinārlieta, kura ir patlaban spēkā esošā," skaidroja Leišavnieks.
Savukārt nākamajā instancē iepriekš pārsūdzēto lietu viņš vairs nepārsūdzēja, jo tai bija beidzies termiņš. Tas beidzies arī citām agrākajām disciplinārlietām.
Kā ziņots, labklājības ministrs Jānis Reirs (V) ir ierosinājis disciplinārlietu pret Labklājības ministrijas (LM) padotībā esošā valsts sociālās aprūpes centra (VSAC) "Zemgale" direktoru Leišavnieku par būtiskiem tiesību normu pārkāpumiem, informēja viņa preses sekretāre Viktorija Buraka.
LM veikusi padziļinātu pārbaudi par centrā "Zemgale" kādam klientam nodrošināto sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma kvalitāti, kurā atklājies būtisks aprūpētāju ētikas normu pārkāpums, tostarp cilvēku cieņai neatbilstoša rīcība. Kā pastāstīja Buraka, pārbaude saistīta ar gadījumu, kad divas centra darbinieces attiecībā uz klientu pārkāpušas ētikas normas. Sīkākus skaidrojumus viņa sniegt nevarēja.
Par šādiem pārkāpumiem Leišavniekam bijis pamats darbiniecēm uzteikt darba līgumu, tomēr viņš piemērojis pašu vieglāko sodu, proti, piezīmi. LM veiktās pārbaudes rezultātā konstatēts, ka darbiniecēm piemērotais soda veids ir vērtējams kā nesamērīgi viegls. Pārkāpums noticis pērnā gada 30.jūlijā, bet piezīme darbiniecēm izteikta 5.oktobrī.
Kā norāda Reirs, "nekāda veida ētiski pārkāpumi, tai skaitā emocionāla, fiziska vardarbība pret klientiem un to piesegšana, kategoriski nav pieļaujami". Viņš jau tuvākajā laikā pats personīgi sākšot vizītes uz visiem valsts sociālās aprūpes centriem. Ministrs arī atzīmēja, ka tas arī ir LM pārraudzībā esošo iestāžu reputācijas jautājums, kam viņš pastāvīgi sekos līdzi un prasīs būtisku situācijas uzlabojumu no katra iestādes vadītāja.
Labklājības ministrs atvainojas klientam un viņa radiniekiem par centra darbinieku rīcību.
Pamatojoties uz labklājības ministra rīkojumu, Leišavniekam līdz rītdienai, 18.februārim, jāsniedz paskaidrojumi par konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem.
Kā ziņots, LM pret Leišavnieks jau agrāk bija ierosinājusi vairākas disciplinārlietas. Tāpat Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors bijušajam labklājības ministram Uldim Augulim (ZZS) 2014.gadā nosūtīja prokurora brīdinājumu par nepieļaujamību vērsties pret amatpersonām, kuras ziņo tiesībaizsardzības iestādēm par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem.
Kā informēja prokuratūras preses pārstāve Aiga Šēnberga, valsts sociālās aprūpes centra "Zemgale" amatpersonas vērsās Valsts policijā (VP) ar iesniegumu par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem pret centra filiāles "Ziedkalni" klientiem. Labklājības ministrs 7.maijā pret šīm amatpersonām ierosinājis disciplinārlietu, jo iesniegums VP esot diskreditācijas risks valsts pārvaldei valsts sociālās aprūpes centra "Zemgale" un Labklājības ministrijas personā.
Toreiz centra "Zemgale" vadītājs Leišavnieks apstiprināja, ka disciplinārlietu LM ierosinājusi pret viņu un centra juristu.
