Šo papīra recepšu problēmu portāls "Delfi" akcentēja 2018. gada nogalē akcijā "Stiprini stipros" (secinājumus var lasīt šeit), taču atbildīgā iestāde Nacionālais veselības dienests (NVD) joprojām nespēj atbildēt, kad arī tā dēvētajām inkontinences precēm, piemēram, autiņbiksēm, gaidāmas elektroniskās receptes. Šo jautājumu atkārtoti pirms pusotras nedēļas "Delfi" rīkotajā diskusijā par ilgstošās aprūpes problēmām sarunu festivālā "Lampa" aktualizēja Ilona Balode-Ūdre, kuras vīrs Rolands Balodis-Ūdris pēc smagu traumu gūšanas avārijā kļuva kopjams.
"Lai saņemtu pieaugušo pamperus ar atlaidi – 50 procentus valsts sponsorē, ir jāiet pie ģimenes ārsta, lai dabūtu recepti. Bet mēs dzīvojam elektroniskajā laikmetā, kad ir e-receptes! Šīs inkontinences preces ir katru mēnesi obligāti vajadzīgas. 20 eiro maksā viens iepakojums, un mums vajadzīgi trīs iepakojumi, kas ir 60 eiro. Mums nepienākas elektroniskā recepte, mums ir tikai papīra recepte. Bet kāpēc cilvēkiem jāiet pie ģimenes ārsta, lai dabūtu papīra recepti, ja mums sen jau ir e-receptes? Tas ir gadiem kustināts jautājums, bet nekas nenotiek," raidījumā sacīja Balode-Ūdre.
Baloži-Ūdri pirms dažiem gadiem no Rīgas pārcēlās uz Ventspili, taču ģimenes ārsts palika Rīgā. Ģimene nolēma nemainīt ģimenes ārstu, jo ļoti augsti viņu vērtē, un viņu doma bija atgriezties Rīgā, kad izdosies atrast cilvēkam ar īpašām vajadzībām piemērotu dzīvesvietu. Iepriekšējais mājoklis bija ceturtajā stāvā. "Lampas" diskusijā "Delfi" apņēmās par valsts kompensējamiem medikamentiem un medicīnas ierīcēm atbildīgajā iestādē NVD noskaidrot, kādēļ joprojām nav izdevies ieviest elektroniskās receptes.
"Inkontinences līdzekļi zāļu iegādes kompensācijas sistēmā tiek izrakstīti uz īpašās papīra receptes. Ārkārtas situācijā vai atsevišķos gadījumos, kad pacientam nav iespējams nokļūt pie ārsta, kompensējamās medicīniskās ierīces iespējams izrakstīt e-veselībā attālināti. NVD ir informējis ārstniecības personas par šo izrakstīšanas kārtību," šādu atbildi portālam "Delfi" sniedza NVD Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Ginta Ozoliņa. Uzreiz pēc atbildes saņemšanas 11. septembrī "Delfi" atkārtoti uzdeva jautājumu, kad plānots līdzšinējās papīra receptes mainīt uz elektroniskajām, taču atbilde joprojām nav saņemta.
Par NVD sniegto atbildi portālam "Delfi" pārsteigta ir Balode-Ūdre, jo par iespējām saņemt "ārkārtas vai atsevišķos gadījumos" viņas ģimenes ārstei neesot bijusi informācija. "Tad man rodas jautājums, kas vispār ir šīs ārkārtas vai atsevišķās situācijas – ko ar tām tieši domā? Pamperi ir vajadzīgi katru mēnesi. Kāpēc par to pacientiem nav nekādas informācijas, piemēram, šajā Covid-19 laikā, kur tāda ir atrodama? Šis ir drīzāk kāds "neverending story" (no angļu valodas – "nebeidzamais stāsts"), kāpēc nevar ieviest pastāvīgu risinājumu beidzot," saka Balode-Ūdre.
Zāļu iegādes kompensācijas sistēmā inkontinences līdzekļus valsts apmaksā pacientiem ar onkoloģiskām saslimšanām, cukura diabēta pacientiem ar neiroloģiskām komplikācijām, pacientiem ar noteiktām psihiskām un nervu sistēmas slimībām, insulta pacientiem un pacientiem ar sekām pēc kakla un rumpja ievainojuma.
Inkontinences līdzekļu iegādi kompensē tikai vidējas un smagas nesaturēšanas gadījumā pieaugušiem pacientiem 50% apmērā, savukārt no 2014. gada bērniem līdz 18 gadu vecumam inkontinences līdzekļu iegādes izdevumi šo slimību ārstēšanai tiek segti pilnā, 100%, apmērā. NVD arī vērš uzmanību uz to, ka valsts 50% vai 100% apmērā kompensē tikai lētākos, references inkontinences līdzekļus.
Tajos gadījumos, kad pacientam ir izrakstīti inkontinences līdzekļi, kuri ir dārgāki par referenci, pacientam ir jāpiemaksā starpība starp references inkontinences līdzekļa un izrakstītā līdzekļa cenu.
