Spēkā stājušies grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā, kas zemessargiem paredz pozitīvas izmaiņas vairākos likuma pantos, tostarp tiek paplašināts personu loks, kas var kļūt par zemessargiem, informēja Aizsardzības ministrijā (AM).
Likuma grozījumi nosaka, ka par zemessargu nevar būt persona, kura sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, nonāvēšanu aiz neuzmanības, miesas bojājumu nodarīšanu aiz neuzmanības vai militārā dienesta mantas iznīcināšanu vai bojāšanu aiz neuzmanības, - neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas. Iepriekš Zemessardzē neuzņēma personas, kuras ir sodītas par jebkura noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, neatkarīgi no personas vainas pakāpes.
Bet, lai dienestam Zemessardzē rekrutētu militārajā dienestā pieredzējušu un izglītotu personālu, kā arī motivētu atvaļinātos karavīrus aktīvi stāties Zemessardzē, veikti grozījumi, kas paredz, ka rezerves karavīriem, iestājoties Zemessardzē, zemessarga izdienā ieskaita dienesta laiku aktīvajā dienestā. Līdz šim likums paredzēja, ka zemessarga izdienas stāžā ieskaita tikai dienesta laiku Zemessardzē, skaidro AM.
Savukārt, lai zemessargam, pildot profesionālā dienesta karavīra amata pienākumus, varētu piemērot piemaksu par tādu dienesta uzdevumu izpildi, kas saistīti ar paaugstinātu risku veselībai vai dzīvībai, veikti grozījumi, ietverot informāciju par speciālās piemaksas izmaksu par tādu dienesta uzdevumu izpildi, kas saistīti ar paaugstinātu risku veselībai, pildot nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas un improvizēto spridzināšanas ierīču neitralizēšanas speciālista vai sapiera - atmīnētāja, mīnētāja un spridzinātāja, amata pienākumus.
Daudzi zemessargi izrāda vēlmi stāties profesionālajā dienestā, un īpaši ieinteresēti ir tie zemessargi, kas aktīvi piedalījušies dažādās mācībās. Līdz šim zemessargam, izbeidzot līgumu pirms termiņa, lai stātos profesionālajā dienestā, bija pienākums atlīdzināt Zemessardzei viņa apmācībai izlietotos līdzekļus, norāda ministrijā.
Ņemot vērā, ka Zemessardze ir Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa, un zemessarga apgūtās iemaņas turpmāk būs noderīgas profesionālajā dienestā, papildināta arī likuma 29. panta ceturtā daļa, nosakot, ka gadījumā, kad zemessargs līgumu par dienestu Zemessardzē pārtraucis, lai uzsāktu profesionālo dienestu, zemessargam nav jāatmaksā Zemessardzei viņa apmācībai izlietotie līdzekļi.
Zemessardzes likums papildināts arī ar pantu, kas nosaka, ka zemessargiem pēc atbilstoša mācību kursa apgūšanas būs tiesības sniegt paplašināto pirmo palīdzību, izmantojot Ministru kabineta apstiprinātajā sarakstā iekļauto aprīkojumu, medicīniskos materiālus un medikamentus.
AM uzsver, ka apgūstot paplašinātās pirmās palīdzības mācību kursa programmu, zemessargi iegūs iemaņas, lai kritiskās situācijās spētu sniegt nepieciešamo medicīnisko palīdzību un nodrošinātu dzīvību glābjošus pasākumus, izmantojot speciālu aprīkojumu, medicīniskos materiālus un medikamentus. Tas ļaus negadījuma vietā nodrošināt tūlītējus ievainoto dzīvībai svarīgu funkciju stabilizācijas pasākumus, tādējādi glābjot viņa dzīvību. Šī norma spēkā stāsies 2017. gada 2. oktobrī.
Ministrijā atgādina, ka Zemessardzē uzņem Latvijas pilsoņus, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu, bet nav vecāki par 55 gadiem, un vēlas dienēt Zemessardzē. Lai iestātos Zemessardzē, jāsazinās ar dzīvesvietai tuvāko Zemessardzes bataljonu un jāsaņem tālākos norādījumus.