Saskaņā ar Tieslietu ministrijas izstrādāto instrukciju, kas nosaka kārtību, kādā Ministru kabinets (MK) ierosina ieteikt iecelšanai amatā KNAB priekšnieku, pretendentu loks uz šo amatu ir paplašināts, ja salīdzina ar iepriekš publiski izskanējušo informāciju, ka šo konkrēto pretendentu nosauc Ministru prezidents.
Instrukcija paredz, ka MK nosaka pretendentu KNAB priekšnieka amatam pieteikumu iesniegšanas laiku un termiņu.
Valsts kanceleja reģistrē pretendentu pieteikumus un izvērtē pretendentu atbilstību Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 4.panta 2.daļā noteiktajiem obligātajiem kritērijiem.
KNAB likums paredz, ka uz biroja priekšnieka amatu MK var izsludināt atklātu konkursu. Tas, ka tiks rīkots konkurss, instrukcijā gan netiek minēts.
Par biroja priekšnieka amata pretendentu var izvirzīt personu, kas ir Latvijas pilsonis, pārvalda latviešu valodu un vismaz divas svešvalodas, ieguvusi augstāko izglītību un uzkrājusi amatam atbilstošu darba pieredzi, nav sasniegusi likumā noteikto pensijas vecumu, nav sodīta par noziedzīgu nodarījumu (neatkarīgi no sodāmības noņemšanas vai dzēšanas), nav notiesāta par noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda, nav saukta pie kriminālatbildības, izņemot gadījumu, kad persona ir saukta pie kriminālatbildības, bet kriminālprocess pret to izbeigts uz reabilitējoša pamata.
Konkursā var piedalīties persona, kas nav un nav bijusi PSRS Aizsardzības ministrijas, PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas vai to valstu, kuras nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstis, valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs, nav un nav bijusi ar likumu vai tiesas nolēmumu aizliegtas organizācijas dalībnieks un atbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.
No tā izriet, ka uz KNAB vadītāja amatu varēs pretendēt jebkurš, kurš atbilst šīm prasībām.
Pašreizējie KNAB vadītāji - priekšnieka pienākumu izpildītājs Alvis Vilks un viņa vietniece Juta Strīķe - līdz instrukcijas apstiprināšanai valdībā nesniegšot komentārus, vai viņi ir gatavi pretendēt uz biroja vadītāja amatu, norādīja KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs.
Izstrādātā instrukcija arī nosaka, ka papildu šiem obligātajiem kritērijiem ikvienā no pretendentu vērtēšanas stadijām var tikt vērtēti papildu kritēriji, piemēram, pieredze izmeklētāja vai procesa virzītāja darbībā, atbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, lai saņemtu pielaidi valsts noslēpumam, zināšanas operatīvās darbības organizēšanā, iestādes vadītāja vai iestādes vadītāja vietnieka prasmes, laba reputācija.
Iepriekš bija iecerēts, ka potenciālajam KNAB amata kandidātam jau jābūt ar pielaidi darbam ar valsts noslēpumu.
Sagatavotais dokuments, ko 14.oktobrī skatīs valdības sēdē, paredz, ka par kandidātiem, kuri atbilst obligātajiem kritērijiem, Ministru prezidents lūgs ģenerālprokuroru, Satversmes aizsardzības biroja vadītāju un Augstākās tiesas priekšsēdētāju desmit dienu laikā sniegt atzinumu.
Pēc atzinumu saņemšanas, bet gadījumā, ja tie netiek sniegti, ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc atzinumam paredzētā termiņa beigām Ministru prezidents ierosina pretendentus izvērtēt Nacionālās drošības padomes (NDP) sēdē.
Pēc NDP locekļu viedokļa uzklausīšanas Ministru prezidents var virzīt vienu vai vairākus pretendentus apspriešanai MK sēdē un ieteikšanai iecelt KNAB priekšnieka amatā.
Ja Ministru prezidents nolemj pretendentu nevirzīt apspriešanai NDP sēdē vai apspriešanai valdības sēdē, Ministru prezidents pieņem lēmumu par pretendenta tālāku nevirzīšanu.
Ja MK nevienu no valdības sēdē apspriestajiem kandidātiem neiesaka Saeimai iecelšanai KNAB priekšnieka amatā, MK nosaka atkārtotu pretendentu pieteikumu iesniegšanai laiku un termiņu.
LETA jau ziņoja, ka Tieslietu ministrija jau augusta beigās bija izstrādājusi vienu instrukcijas projektu, kas paredzēja noteikt kārtību, kādā premjers izvēlas un piedāvā kandidātam pretendēt uz KNAB priekšnieka amatu.
Toreiz tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (TB/LNNK) pauda viedokli, ka izstrādātā procedūra ir pietiekami kvalitatīva, atklāta un skaidra, ar vairākām iesaistītajām pusēm un iekļauj galvenos valdības sēdē diskutētos elementus. Viņš pieļauj, ka instrukcijā varētu būt arī kādi redakcionāli labojumi, ja iesaistītās iestādes uzskatīs tādus par nepieciešamiem.
Pēc šī sagatavotā dokumenta asu reakciju pauda sabiedrība par atklātību "Delna", nosūtot vēstuli Ministru prezidentam Ivaram Godmanim (LPP/LC), kurā aicināja Ministru kabinetā neatbalstīt šo izstrādāto instrukciju. Vēlāk pat tika noorganizēta īpaša konference par šo jautājumu, kurā kritiku pauda gan KNAB bijusi, gan esošā vadība.
Organizācija uzskatīja, ka KNAB priekšnieks jāizraugās caurskatāmā, atklātā konkursā, kas paredz atvērtu kandidātu pieteikšanos un uz vienotiem atlases kritērijiem balstītu pretendentu izvērtēšanu, ko veic profesionāļu komisija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
