Par 28,7 miljoniem eiro izveidoto muzeju krātuvi nodod ekspluatācijā
Foto: Publicitātes attēli

Šā gada 11. decembrī Rīgā, Pulka ielā 8, VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) kopā ar Kultūras ministriju un četriem ēkas lietotājiem – Latvijas Nacionālo vēstures muzeju (LNVM), Latvijas Nacionālo mākslas muzeju (LNMM), Rakstniecības un mūzikas muzeju (RMM), LKA Rīgas Kino muzeju – atzīmēs Baltijā unikālas muzeju krātuves nodošanu ekspluatācijā, portālu "Delfi" informēja VNĪ.

Projekta arhitektoniskais risinājums tika uzticēts "Arhitektu birojam Krasts" un arhitektei Renātei Truševskai, kompleksa būvniecības darbus veica būvuzņēmējs "RERE meistari 1". Kopumā projektā investēti 28,7 miljoni eiro.

Vairāk nekā 30 000 kvadrātmetru lielā krātuve glabās apjomīgāko Latvijas vēstures liecību un mākslas priekšmetu kolekciju vienuviet – aptuveni divus miljonus Latvijas muzeju kolekciju vienību, kam pievienosies aizvien jauni krājumi," informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Krātuve nodrošinās četru valsts muzeju specifiskās vajadzības Latvijas nacionālo dārgumu glabāšanai 21. gadsimtam atbilstošos apstākļos.

VNĪ norāda, ka ēkas ārpusei ir vienots arhitektonisks risinājums, vizuāli nenodalot atsevišķus muzejus, tomēr tehniski tā ir sadalīta trīs muzeju blokos ar atsevišķu, visiem vienotu publisko daļu. Katra muzeja telpas funkcionē neatkarīgi no pārējās ēkas.

Vienlaikus visas inženiersistēmas ir integrētas kopējā mājas inženierkomunikāciju tīklā, to monitoringu un pārvaldību nodrošina ēkas vadības un automatizācijas sistēma. Katram muzejam tiks nodrošinātas atsevišķas, no citiem muzejiem neatkarīgas telpas – muzeju krātuves, biroja telpas, restaurācijas darbnīcas, noliktavu telpas, koplietošanas, apmeklētāju un atpūtas telpas.

Savukārt kopīgajā ieejas zonā, kompleksa centrā, muzeju krātuves darbiniekiem un apmeklētājiem paredzēta plaša ieejas zāle ar reģistrācijas galdu, izstāžu zāles, lasītavas un citas apmeklētāju telpas.

Ēka ir būvēta no saliekamā dzelzsbetona konstrukcijām, tai ir trīs stāvi, tehniskais bēniņu stāvs un viens pagrabstāvs tehniskajām telpām. Ēkas krātuvju telpās griestu augstums un plašās durvis pieļauj lielizmēra krājumu izvietošanu. Mazāka izmēra krājumiem ir izbūvētas divlīmeņu krātuves, tādējādi ievērojami palielinot krātuvju lietderīgo platību.

Krājumu drošību krātuvēs un restaurācijas telpās nodrošina Baltijā vērienīgākā automatizētā gāzes dzēšanas sistēma. Biroju un darba telpās ir augsti un plaši logi ar skatu uz blakus esošo Dzegužkalnu, kā arī bagātīgi apzaļumoto, labiekārtoto un apmeklētājiem brīvi pieejamo ēkas teritoriju.

Restaurāciju telpas ir aprīkotas atbilstoši restauratoru izvirzītajām prasībām, tajā skaitā ar specifisku aprīkojumu un īpašām putekļu un gāzu nosūces sistēmām. Ēkā ir arī telpas ar īpašām klimata prasībām un aukstuma kameras. Tajās tiks veiktas tehnoloģiskas darbības ar krājumiem, kā arī to uzglabāšana. Te tiks glabāti, piemēram, kino krājumi. Pirms muzeju krājumu pārvešanas, sadarbojoties ar muzejiem, krātuves jau ir nodrošinātas ar stacionāro aprīkojumu, bīdāmo un nekustīgo plauktu sistēmām un izvelkamiem gleznu sietiem. Sekojot aktuālajām tendencēm, ēkas būvdarbu laikā ir palielināts velosipēdu novietņu skaits, sakārtots Pulka ielas asfalta segums un apgaismojums, kā arī izgaismota labiekārtotā teritorija. Muzeju krātuves teritorijā ir darbinieku un publiskā autostāvvieta, ir nodrošināta vides pieejamība.

Jaunuzceltā muzeju krātuve atrodas līdzās vēsturiskajai Dzirciema apbūvei – 19. gadsimta beigās pilsētplānā iezīmētajā Pulka ielā. Netālu no objekta atrodas vairākas nozīmīgas apkaimes vietzīmes, proti, Dzegužkalns, kas ir augstākais Rīgas dabiskais paugurs, 1939. gadā uzstādītais piemineklis 1. bruņotā diviziona Autotanku pulka karavīriem.

Paredzams, ka labiekārtotā krātuve veicinās Dzegužkalna apkārtnes attīstību, informē VNĪ.

VNĪ šobrīd īsteno 85 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām.

Comment Form