2020./2021. mācību gadā profesionālo pamata un vidējo izglītību apgūst 27,7 tūkstoši audzēkņu, kas ir par 3,6% vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Tiesa, uzņemto audzēkņu skaits profesionālās pamata un vidējās izglītības iestādēs sarūk. Šajā mācību gadā tas šis skaits samazinājies par 1,9%. No 2019. gada 1. oktobra līdz 2020. gada 30. septembrim profesionālās izglītības programmās uzņemti 10,9 tūkstoši audzēkņu, kas ir par 215 izglītojamajiem mazāk nekā iepriekšējā periodā.
Visbiežāk pirmā kursa audzēkņi izvēlējās apgūt inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības, kā arī ar pakalpojumiem saistītās mācību programmas. Vismazāk – programmas veselības aprūpes un sociālās labklājības jomā.
Šobrīd 44,2% no visiem izglītojamajiem profesionālās pamata un vidējās izglītības iestādēs ir sievietes. Pēdējos gados sieviešu īpatsvars procentpunktos ir samazinājies, taču, salīdzinot ar 2010. gadu, kad tas bija 39,8%, sieviešu skaits šajās mācību iestādēs ir pieaudzis.
Vislielākais vīriešu īpatsvars ir dabaszinātņu, matemātikas un IT, kā arī inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmās – attiecīgi 94,4% un 88,2% no kopējā audzēkņu skaita programmā.
Savukārt sieviešu pārsvars vērojams veselības aprūpes, pakalpojumu, sociālo un humanitāro zinātņu programmās – attiecīgi 91,9%, 71,3%, 70,8% un 70,3%. Vislīdzīgākais audzēkņu sadalījums ir lauksaimniecības programmās, kuras apgūst 44,9% sieviešu un 55,1% vīriešu.
Iepriekšējā mācību gadā profesionālo izglītību ieguva 6 tūkstoši audzēkņu, kas ir par 5,8% mazāk nekā 2019. gadā.
Trešdaļa (33,7%) jeb 2 tūkstoši ieguva kvalifikāciju inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības jomā, savukārt 1,5 tūkstoši jeb 24,3% – pakalpojumu sfērā (tai skaitā 0,9 tūkstoši viesnīcu un restorānu pakalpojumu programmās).
2020. gadā absolventu skaits profesionālajā izglītībā bija par 34,2% mazāks nekā pirms 10 gadiem. Viens no iemesliem ir šajā laika periodā strauji sarukušais jauniešu skaits vecuma grupā no 15 līdz 19 gadiem iedzīvotāju kopskaitā – par 34,3% (gan zemākas dzimstības, gan migrācijas dēļ).
Jau vēstīts, ka jautājums par to, kā paaugstināt profesionālo izglītības iestāžu prestižu sabiedrībā un kā palielināt šo skolu audzēkņu skaitu, nonācis arī Saeimas Izglītības uz zinātnes komisijas redzes lokā.
"Delfi" jau rakstīja, ka trešdaļa jauniešu, kas uzsāk mācības profesionālās izglītības iestādē, tās nepabeidz, līdz ar to rodas mazkvalificēts darba spēks, kas ļoti bieži emigrē uz ārzemēm.
