Par 300 tūkstošiem latu celtā 'pusceļa māja' Strenču slimnīcā stāv tukša  (24)

Savulaik Strenču psihoneiroloģiskās slimnīca bija ņēmusi vērā valdības pieņemtās Iedzīvotāju garīgās veselības uzlabošanas pamatnostādnes un, uz tām balstoties, izbūvējusi un aprīkojusi tā saucamo "pusceļa māju".

"Mūs dažādos laikos apmeklējuši ir dažādi ministri, kuri sapratuši vēlmi sniegt šo pakalpojumu, vārdiski izteikuši vēlmi palīdzēt, bet līdz šim reāli finansējumā nav piešķirts neviens lats," par notikušo gandrīz četros gados "De Facto" stāsta "Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas" valdes locekle Maija Ancveriņa.

Strenču slimnīca aprēķinājusi, ka "pusceļa mājas" uzturēšanai ik gadu nepieciešami ne vairāk kā 30 tūkstoši latu. Tagad turpinās skaidrošanās – vai tā uzskatāma vēl par veselības aprūpi, vai jau sociālo pakalpojumu, kas attiecīgi maina finansējuma avotu – no Veselības ministrijas uz Labklājības.

"Tas ir brīnišķīgs projekts no vienas puses, jo ir plānots [cilvēkus] pārvirzīt no slimnīcas uz "pusceļa māju", bet jautājums, kam īsti šis pakalpojums ir jāfinansē, un te ir sadūrušās šīs intereses, jo mēs uzskatām, ka tas nav klasisks veselības aprūpes pakalpojums, jo tur pacientam tiek mācītas sociālās prasmes, un vairāk tur būtu jāiesaista pašvaldība un, iespējams, jārunā ar Labklājības ministriju," norāda Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško.

Tikām Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš norāda, ka par šo tēmu ļoti sen nav runāts: "Saruna varbūt bija pašā pirmajā brīdī – tad, kad bija kaut kas radīts, tad sākām domāt, ko ar to darīt. Bet tā kā toreiz īsta risinājuma nebija, tad problēma arī tā palika atklāta."

Tā vietā no Strenču slimnīcas ik gadu uz pansionātiem ilgstošai aprūpei nosūta aptuveni 40 cilvēku ar garīgās veselības traucējumiem, bet Veselības ministrija gatavo kārtējo dokumentu iedzīvotāju garīgās veselības uzlabošanai. Tā īstenošanai būs vajadzīgi papildus līdzekļi no budžeta, apmēram 32 tūkstoši latu, un arī šajā plānā iekļauta koncepcijas rakstīšana par "pusceļa māju" attīstīšanu, bet ne finansējums jau esošai, uzsver raidījums.

Tikmēr salīdzinoši veiksmīgi attīstījušās "pusceļa mājas", kas atrodas Labklājības ministrijas uzraudzībā. Bet šī ministrija savukārt sagatavojusies daudz plašākiem plāniem – samazināt veselības aprūpes iestādēs dzīvojošo skaitu pat par divām trešdaļām jeb aptuveni trīs tūkstošiem cilvēku. Tas nozīmē, ka "pusceļa māju" pakalpojums kļūs ievērojami svarīgāks.