Savukārt ārlietu ministrs Indulis Bērziņš uzsvēra, ka visu augsto amatpersonu pozīcija bija vienota - visi resursi ir jākoncentrē uz sarunām ar ES, lai jau 2002. vai, vēlākais, 2003.gadā iestāšanās sarunas varētu pabeigt.
Vienlaikus Bērziņš atgādināja, ka nedrīkst aizmirst pārējos ārpolitiskās darbības virzienus - Latvijas virzību uz NATO un labu attiecību nostiprināšanu ar kaimiņu valstīm.
Pēc ministra domām, lai gan nopietnas diskusijas par NATO paplašināšanos atsāksies, atrākais, pēc gada, Latvijai ir jābūt gatavai šai diskusijai.
Valsts augstākās amatpersonas pārrunājušas arī Krievijas domes vēlēšanu rezultātus. Tikšanās dalībnieki bijuši vienisprātis, ka Krievijas jaunā dome būs vairāk orientēta uz tirgus ekonomiku un konstruktīvāka, sacīja Bērziņš.
Viņš pauda cerību, ka ar jauno domi izdosies izveidot labu sadarbību, tostarp arī ārpolitiskos jautājumos. Bērziņš arī atzīmēja, ka labu attiecību veidošanās ar kaimiņu valstīm vairāk vajadzētu iesaistīties arī parlamentārajām sadarbību grupām, kas ar savu darbību varētu palīdzēt savu valstu valdībām "draudzēties".
"Latvijai kā mazai valstij ir jāstrādā visos virzienos," rezumējot turpmāko ārpolitisko darbību, teica Ārlietu ministrs.
Savukārt premjers Andris Šķēle pauda gandarījumu par regulārajām augstāko amatpersonu tikšanās reizēm, lai apspriestu ārpolitikas jautājumus, norādot, ka tādējādi katra no valsts augstākajām amatpersonām var dot savu ieguldījumu Latvijas ārpolitikas veidošanā.
Sarunā piedalījās Valsts prezidente, Saeimas priekšsēdētājs, premjerministrs un ārlietu ministrs.