Par bēgļu uzņemšanu turpmāk lems parlaments, paredz Saeima
Foto: AFP/Scanpix

Saeima ceturtdien trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja jaunu Patvēruma likumu, kas paredz parlamentam tiesības lemt par bēgļu uzņemšanu.

Likums nosaka, ka jautājumos, kas attiecas uz patvēruma meklētāju uzņemšanu Latvijā no citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm vai no trešajām valstīm, patvēruma meklētāju pārcelšanas vai pārmitināšanas mehānismu, kas izveidots, reaģējot uz ārkārtēju patvēruma meklētāju pieplūdumu uz ES ārējām robežām, kā arī to izstrādes ietvaros, lēmumus pieņem Ministru kabinets, pamatojoties uz Saeimas lēmumu. Tāpat Ministru kabinets, pamatojoties uz parlamenta lēmumu, šajos jautājumos pauž Latvijas valsts nostāju, tostarp arī ES institūcijās.

Saeimas Preses dienestā iepriekš skaidroja, ka likumā ieviestas ES precizētās direktīvas prasības patvēruma jomā.

"Ņemot vērā bēgļu krīzi Eiropā, Latvijā uzjundījušas plašas diskusijas par patvēruma meklētāju uzņemšanu. Tas ir būtisks jautājums, un jaunais likums stiprina Saeimas kompetenci šajā jomā," iepriekš uzsvēra Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (NA).

Jaunā Patvēruma likuma redakcija nosaka, ka nepilngadīgai personai, kurai piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, jānodrošina izglītības ieguves iespējas valsts valodā. Tas pats attiecas arī uz nepilngadīgām personām, kurām piešķirta pagaidu aizsardzība.

Mācības latviešu valodā varētu sniegt būtisku pienesumu, lai patvēruma meklētāju bērni ātrāk iekļautos Latvijas sabiedrībā, uzsver ieceres autori. Turklāt veiksmīga bērnu integrācija sekmēs arī viņu ģimenes locekļu integrēšanos

Deputāti atbalstīja izmaiņas attiecībā uz patvēruma meklētāju tiesību un pienākumu apjomu gan saistībā ar uzņemšanas nosacījumiem, gan iesnieguma izskatīšanas procedūru, kā arī patvēruma meklētāju aizturēšanu, atbildīgo institūciju pienākumiem, tostarp ieviešot iesnieguma izskatīšanu uz robežas.

Tāpat samazināts patvēruma meklētāju iespējamais aizturēšanas laiks no iepriekš noteiktajām septiņām līdz sešām diennaktīm. Aizturēšana paredzēta kā ārkārtējs un galējs līdzeklis, ko var piemērot robežsargi.

Likums nosaka arī īpašu iesnieguma izskatīšanas procedūru, lai nodrošinātu patvēruma procedūras efektivitāti situācijās, kad būtiski pieaudzis patvēruma meklētāju skaits.

Kopumā no 1998. gada, kad Latvijā sāka darboties patvēruma procedūra, līdz 2014. gadam Latvijā starptautisko aizsardzību lūguši 1440 patvēruma meklētāji, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apkopotā informācija. No šiem cilvēkiem bēgļa statuss piešķirts kopumā 65 personām, savukārt alternatīvās aizsardzības statuss - 137 personām.

Lielākais patvēruma meklētāju skaits līdz šim reģistrēts 2014. gadā, kad patvērumu meklēja 364 personas. Pērn bēgļa statuss piešķirts trim personām, bet alternatīvais statuss - 21.

Sharing Options

Source

www.DELFI.lv

Tags

Bēgļi Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde Saeima
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus