Par dzīvību, nevis nāvi – Saeimas komisija noraida iniciatīvu par eitanāzijas legalizāciju
Foto: Shutterstock

Uzklausot ārstu, dažādu reliģisko konfesiju pārstāvju un deputātu viedokli par kolektīvās iniciatīvas "Par labu nāvi – eitanāzijas legalizācija" ierosinājumu, kuru parakstījuši vairāk nekā 10 000 Latvijas pilsoņu, trešdien, 10. martā, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas pārsvars vienojās iniciatīvu neatbalstīt.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Lielākā daļa komisijas deputātu balsoja pret šīs iniciatīvas turpināšanu, izņemot divus, kuri atturējās.

Iniciatīva bija sākta skatīt jau pagājušajā nedēļā, kur to prezentēja tās iesniedzējs Pēteris Buks.

Šīsnedēļas sēdē izteikties bija aicināti mediķi un garīgo konfesiju pārstāvji, lai paustu viedokli no reālās dzīves piemēriem, kā arī ētiskās puses.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Onkoloģijas centra Paliatīvās aprūpes nodaļas vadītājs Vilnis Sosārs, tāpat kā Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācijas prezidente Iveta Golubovska pauda uzskatu, ka sākumā būtu jāsakārto Latvijas medicīnas sistēma, sevišķi paliatīvajā aprūpē, lai varētu vispār izskatīt šādu jautājumu.

Sosārs uzsvēra, ka "medicīna ir gājusi uz priekšu atsāpināšanas jomā," tādā veidā palīdzot onkoloģiskiem pacientiem mazināt sāpes un ciešanas, kas ir galvenais iemesls, kāpēc cilvēki vispār iedomājas par eitanāziju. Tāpat Sosārs minēja, ka bieži vien, kad cilvēkiem kļūst labāk, viņi pateicas un ir priecīgi, ka nav nomiruši. Viņš pauda uzskatu, ka tās ir "eksistenciālās ciešanas", kas cilvēku pavada, domājot par turpmāko dzīvi, kas liek aizdomāties par tās izbeigšanu kā labāko risinājumu.

Gan komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (NA), gan arī Sosārs minēja, ka iniciatīvas formulējums "par labāku nāvi" nav pieņemams, jo "griežas ausīs". Viņuprāt, uzsvars būtu jāliek uz labāku dzīvi, nevis nāvi.

Arī reliģisko konfesiju pārstāvju vidū valdīja vienprātība, ka eitanāzijas atļaušana būtu kategoriski pret baznīcas nostādnēm, likumiski padarot cilvēku, kurš to veic, par slepkavu.

Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps, metropolīts Zbigņevs Stankevičs, atsaucoties uz Hipokrāta zvērestu, kuru dod ārsts, uzsvēra, ka tā "būtība ir glābt dzīvību, nevis iznīcināt".

"Eitanāzija pārkāpj sarkanās līnijas un pārkāpj robežas ārsta misijā," uzsvēra Stankevičs, tāpēc katoļu baznīca ir kategoriski pret šo priekšlikumu. Viņš uzskata, ka priekšlikums ir kategoriski noraidāms, jo ir "nāves civilizācijas priekšlikums".

Izņemot Stankeviču, sēdē piedalījās arī Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Kaspars Šterns un Latvijas Pareizticīgās Baznīcas virspriesteris Nikolajs Tihomirovs. Ārstus pārstāvēja Sosārs un Golubovska.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Paliatīvā aprūpe Janīna Kursīte Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca Saeima Zbigņevs Stankevičs
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form