Par ģenerāldirektoru vai ģenerāldirektora vietnieku pagaidām nav iecelts neviens pārstāvis no Baltijas valstīm, lai gan Komisijas mērķis ir iecelt šādos augstajos amatos pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts. Šādos amatos jau iecelti divi cilvēki no Ungārijas un divi no Čehijas.
Ģenerāldirektora un ģenerāldirektora vietnieka līmenī Eiropas Komisija izvirzīja mērķi pieņemt darbā vismaz vienu ierēdni no katras dalībvalsts. Līdz šim izsludināti konkursi uz astoņām ģenerāldirektoru vai līdzvērtīgiem amatiem. Līdz gada beigām varētu tikt izsludināti konkursi uz vēl citiem amatiem.
Direktora un galvenā padomnieka amatos jau iecelti divi Igaunijas pārstāvji un pa vienam Latvijas un Lietuvas pārstāvim. Visvairāk šādu augstu ierēdņu – četri – ir no Polijas.
No paredzētā 41 direktora un galvenā padomnieka amata, konkursi izsludināti uz 28 amatiem. Attiecībā uz 2 procedūrām, tuvākajā laikā tiks pieņemti lēmumi par amata piedāvājumu. Līdz šim Eiropas Komisija ir lēmusi par 16 amata piedāvājumiem, vienu atkārtotu konkursu un vienu konkursa noslēgšanu bez amata piedāvājuma.
Orientējošais mērķis laika posmam no 2004. līdz 2010. gadam ir 189 amati. Pirmajā vidējā līmeņa vadības konkursu posmā atlasītos kandidātus paziņoja 2005. gada aprīlī. Iestāžu kopīgajā sarakstā bija 93 atlasītie kandidāti, no kuriem Eiropas Komisijai, vienojoties ar citām iestādēm, tika piešķirti 57 atlasītie kandidāti. Darba piedāvājumi izteikti attiecībā uz aptuveni 30 nodaļu vadītāju amatiem.
Turklāt, kā plānots, norisinās konkursi uz pārstāvniecību (preses biroju) vadītāju amatiem visās jaunajās dalībvalstīs. Šobrīd ir pieņemti lēmumi par 7 amata piedāvājumiem.