Tā kā Levits jau astoņus gadus ir ECT tiesnesis, būs jāmeklē jauns pretendents arī ECT tiesneša amatam un par to tiks izsludināts konkurss, informēja ministrs. Pēc viņa teiktā, jautājums par konkursa izsludināšanu jārisina tuvākajā laikā. "Konkurss ir labākā metode, kas dod iespēju atrast vispiemērotākos kandidātus. Cik ātri tas būs iespējams, tik ātri arī tiks risināts šis jautājums," sacīja Aksenoks.
Līdz ar Labuckas iecelšanu tiesneša amatā viņai būs jānoliek Saeimas deputāta mandāts. Kā aģentūra LETA uzzināja Centrālā vēlēšanu komisijā, tad nākamā kandidāte Latvijas pirmās partijas sarakstā Rīgas vēlēšanu apgabalā, no kuras tika ievēlēta Labucka, ir firmas "Amaija" tirdzniecības pārstāve Inta Feldmane.
Tiesneša amata pretendentu atlasei tika izveidota komisija, kuras priekšsēdētājs ir tieslietu ministrs, komisijas locekļi - ārlietu ministre Sandra Kalniete, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, Valsts kancelejas direktora vietniece tiesību aktu lietās Elita Ektermane, Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns un ģenerālprokurors Jānis Maizītis. Komisijas sekretāre ir Tieslietu ministrijas Starptautisko un Eiropas Savienības tiesību departamenta juriskonsulte Anita Zikmane.
Komisija izvērtēja 12 kandidātus, izvēloties piecus, kuri tika uzklausīti.
Pretendentiem bija jāatbilst Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā noteiktajām obligātajām tiesnesim izvirzītajām prasībām - jābūt personai, kuras neatkarība nav apšaubāma un kura atbilst prasībām attiecībā uz tiesnešu augstākajiem amatiem Latvijā vai kura ir jurists ar atzītu kompetenci.
Pēc Aksenoka teiktā, konkursā piedalījušies izcili juristi un labi speciālisti, daļa no viņiem jauni, bet zinoši cilvēki. Viens no kritērijiem bija šo cilvēku pieredze gan jurista darbā, gan dzīves pieredze. Atbilstoši likumam Latvijā par tiesnesi var kļūt cilvēks, kas sasniedzis vismaz 30 gadu vecumu, norādīja tieslietu ministrs.
Viņš pauda gandarījumu par pieteikumu skaitu un kvalitāti. "Konkurence bija liela, daudzi bija reāli pretendenti un nākotnē varētu pretendēt uz lieliem sasniegumiem tieslietu jomā," viņš atzīmēja.
Konkursā varēja pieteikties pretendenti, kuri labi orientējas Eiropas Savienības tiesībās, kuriem ir izpratne par Eiropas Kopienu tiesas darbu, pieredze tieslietās un labas angļu vai franču valodas zināšanas.
Pēc Aksenoka teiktā, Eiropas Kopienu tiesa nodrošina Kopienas tiesību īstenošanu dalībvalstīs, nodrošina arī tiesību vienveidīgu interpretēšanu un pielāgošanu, tiesa izšķir arī strīdus starp dalībvalstīm vai starp dalībvalstīm un Eiropas Kopienas insitūcijām. Pirmās instances tiesas galvenie darba jautājumi ir strīdi starp fiziskām vai juridiskām personām un Eiropas Kopienas institūcijām. Otra šīs tiesas funkcija ir strīdi starp Eiropas Kopienas institūciju ierēdņiem un pašām institūcijām.
"Tiesnesis nepārstāvēs valsti tiešā nozīmē. No katras valsts Eiropas Kopienu tiesā ir viens tiesnesis, kas darbojas tiesas sastāvā, bet vienlaikus pārstāv savas valsts tiesību tradīcijas," norādīja tieslietu ministrs.
Latvijas valstij šie tiesnešu amati neparedz papildu izmaksas, jo tiesnešu algu segs Eiropas Kopiena. Taču Tieslietu ministrijā jau izveidota institūcija, kas pārstāvēs Latviju tiesu procesos, tam arī valsts budžetā atvēlēti līdzekļi. Institūcijā būs seši darbinieki.