Par enerģētikas nozari jāatbild Ministru kabineta loceklim, pirmdien, 31. oktobrī, preses konferencē pēc tikšanās ar iespējamo nākamās valdības vadītāju Krišjāni Kariņu (JV) pauda Valsts prezidents Egils Levits.
Prezidents uzsvēra, ka Kariņš turpinās vadīt koalīcijas sarunu procesu, bet, Levita, ieskatā, sarunās būtu jāievēro četri principi. Pirmkārt, jāvienojas par koalīciju. Viņš piebilda, ka sarunu vedēja "Jaunā vienotība" piedāvā potenciālajiem koalīcijas partneriem vienoties par par sadarbības memorandu, kas "ir solīds pamats nākamajai koalīcijai".
Otrkārt, potenciālajiem koalīcijas partneriem ir jāvienojas par valdības struktūru. Valsts prezidents uzskata, ka valdībai ir jāreaģē uz valstī esošām problēmām un jāpiedāvā tās risinājums, ko veiktu attiecīgs Ministru kabineta loceklis. Viņš piebilda, ka enerģētikas problēmu risināšanai JV piedāvā atsevišķu ministriju, kas nepalielinās kopējo nodarbināto skaitu valsts pārvaldē, bet jaunā ministrija tiks izveidota no atsevišķu esošo ministriju departamentiem.
"Ceru, ka vienošanās tiks panākta, jo nevaram veselu jomu atstāt bez Ministru kabineta locekļa," uzsvēra Levits un piebilda, ka visiem potenciālajiem koalīcijas partneriem – JV, Apvienotajam sarakstam (AS) un Nacionālajai apvienībai (NA) – "ir labā griba Ministru kabinetu strukturēt tā, lai valdības mērķi tiktu īstenoti".
Vaicāts, vai prezidents atbalsta Kariņa priekšlikumu veidot jaunu ministriju, Levits norādīja, ka "uz galda ir šis priekšlikums, par kuru vajadzētu vienoties". Viņš atkārtoja, ka Ministru kabinetā ir jābūt kādam par enerģētikas jomu atbildīgam loceklim. "Gandrīz visās Eiropas valstīs ir šādi atbildīgi valdības locekļi. Šis nav ideoloģijas jautājums, bet gan valdības efektivitātes jautājums," sacīja Levits.
Treškārt, Levits norādīja uz gaidāmajām sarunām par nākamās valdības ministriem. Ceturtkārt, Levita vārdiem, "lielākais un smagākais darbs" - Ministru kabineta deklarācijas sagatavošana, kurā būs definēts koalīcijas vienots redzējums par valdības uzdevumiem.
"Kad būs solīds pamats Ministru kabinetam un tiks gatavota deklarācija, aicināšu Ministru prezidenta kandidātu sākt sarunas par valdības sastādīšanu," informēja Valsts prezidents.
Savukārt Kariņš mediju pārstāvjiem atzina, ka koalīcijas sarunu process virzās uz priekšu. "Piedāvātais sadarbības memorands ir uzrakstīts tā, kas manuprāt, uzsver nākamās valdības prioritātes un darbus. Līdz šim esam vienojušies par visu memorandu, bet vēl notiek diskusijas par nākamās valdības darbību, lai sasniegtu savus mērķus," teica Kariņš.
Viņš atkārtoja, ka JV piedāvā veidot jaunu ministriju, jo pamata uzdevums ir panākt neatkarību no Krievijas energoresursiem. Kariņa ieskatā, nav svarīgi šādu ministriju dēvēt par vertikāli vai horizontāli pārvaldītu, jo galvenais ir vienoties par sasniedzamajiem mērķiem.
"Mēs vēlamies ieviest elastību Ministru kabineta iekārtas likumā, kas ļautu arī nākamajām valdībām pēc vajadzības pārkārtot Ministru kabinetu, pārkārtot esošo ministriju departamentus, lai risinātu aktuālās problēmas. Šodien tā ir enerģētikas neatkarība, bet rīt tā ar būt cita problēma," skaidroja Kariņš.
Pirmdien, 31. oktobrī, politiskais spēks "Jaunā vienotība" (JV) tikās ar Apvienoto sarakstu (AS), lai pārrunātu JV piedāvājumu par Enerģētikas, klimata un vides ministrijas izveidi. AS jau iepriekš pauda bažas par šādu ideju, tomēr pēc šodienas tikšanās JV līderis Krišjānis Kariņš norādīja, ka šajā jautājumā "briest kompromisa gars", par ko potenciālie koalīcijas partneri spriedīs trešdien, 2. novembrī.
AS pārstāvis Edvards Smiltēns pēc tikšanās ar JV mediju pārstāvjiem sacīja, ka abi politiskie spēki ir vienisprātis par klimata mērķu sasniegšanu racionālā veidā, kā arī īsā termiņā panākt neatkarību enerģētikā un nodrošināt Latvijas ekonomikai konkurētspēju. "Mēs esam pēdējā metrā, lai panāktu vienošanos par memorandu," secināja politiķis.
Savukārt AS pārstāvis Edgars Tavars piebilda, ka politiskie spēki vēl nav vienojušies par jaunas ministrijas izveidi, jo AS ir bažas par to, vai šādi necietīs vides jautājumi un netiks radīti riski videi, piemēram, vai, pievienojot jaunajai ministrijai vides jautājumus, necietīs vides aizsardzība, depozīta sistēma, jūras aizsardzība u.c. jautājumi.
Vaicāti, vai AS joprojām ir iebildes pret jaunas ministrijas izveidi, Smiltēns atbildēja izvairīgi, norādot, ka to, kā sasniegt kopīgi nospraustos mērķus enerģētikā, diskusijas turpinās trešdien.
