Līdztekus jau spēkā esošajam regulējumam par Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumiem, Saeima varēs arī liegt deputātam runāt Saeimas sēdēs vai arī izslēgt viņu no Saeimas sēdēm, attiecīgi izdarot ieturējumus no mēnešalgas 20% apmērā par katru neapmeklēto sēdi. To paredz Saeimas ceturtdien, 10.aprīlī, otrajā lasījumā pieņemtie grozījumi Saeimas kārtības rullī.
Par grozījumiem Saeimas kārtības rullī parlamentam gan jālemj vēl trešajā galīgajā lasījumā.
„Atsaucoties uz kolektīvajā iesniegumā „Atbildība par Saeimas deputāta zvēresta laušanu" paustajai iniciatīvai, Saeimas Juridiskās komisijas darba grupā izstrādātie priekšlikumi paredz iespēju piemērot bargākas sankcijas par Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumiem. Redzot, ka sabiedrībā ir liels sašutums par gadījumiem, kad atsevišķi deputāti saņem pārkāpumam neadekvātu sodu, esam paredzējuši plašākas iespējas adekvāti reaģēt uz šādiem gadījumiem, līdz pat iespējai liegt deputātam piedalīties sešās Saeimas sēdēs, attiecīgi būtiski samazinot atalgojumu," uzsver Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne.
Piedāvātie likuma grozījumi nosaka, ka Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, konstatējusi Saeimas deputāta ētikas kodeksa pārkāpumu, varēs rosināt parlamentam liegt deputātam runāt Saeimas sēdē, portāls "Delfi" uzzināja parlamenta preses dienestā.
Tāpat Saeima atbalstīja priekšlikumu, ka gadījumā, ja deputāts ir izslēgts no Saeimas sēdes, par katru neapmeklēto sēdi maksā viņš maksā sodu 20% apmērā no mēnešalgas. Pēc soda atvilkšanas deputātam jāsaņem vismaz minimālā mēnešalga, paredz likuma grozījumi.
Patlaban par deputāta ētikas kodeksa pārkāpumiem deputātam var izteikt mutvārdu brīdinājumu, izteikt rakstveida brīdinājumu vai arī izteikt rakstveida brīdinājumu, paziņojot par to Saeimas sēdē un publicējot komisijas lēmumu oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis".
Tāpat grozījumi Saeimas kārtības rullī paredz izveidot Ilgtspējīgas attīstības komisiju. Plānots, ka tā pārraudzīs Nacionālā attīstības plāna un Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam ieviešanu, kā arī uzraudzīs šo plānošanas dokumentu pārskatīšanu. Tāpat plānots, ka jaunā komisija, sniedzot savus atzinumus un priekšlikumus, līdzdarbosies citu stratēģisku un starpnozaru plānošanas dokumentu izstrādē, kā arī konceptuālu jautājumu risināšanā.
Grozījumi paredz arī pienākumu Valsts kontrolei reizi gadā nākt klajā ar rakstveida ziņojumu Saeimai par Valsts kontroles darbu un ziņot par paveikto Saeimas sēdē.
