Ošu pļavraibenis Latvijā ir izplatīts tikai atsevišķās vietās, tas apdzīvo galvenokārt skrajus ošu vai mistrotus mežus ar ošiem. Pieaugušie tauriņi lido galvenokārt jūnijā. Mātītes olas dēj grupās jaunu ošu lapu apakšpusē. Kāpuri barojas ar oša vai apses lapām, veido kopīgu no smalkiem pavedieniem savītu "ligzdu". Rudenī kāpuri kopā ar lapām nokrīt zemsedzē, kur pārziemo. Pavasarī tie barojas ar lakstaugiem, piemēram, birztalu veronikām, birztalu nārbuļiem vai arī ošiem. Iekūņojas apmēram divas nedēļas pirms izlidošanas.
Tauriņš ir īpaši aizsargājams visā Eiropā, daudzās valstīt to skaits ir krasi samazinājies, jo sarūk ošu mežu platības. Ošu pļavraibenim nepieciešami ošu meži ar dažādu koku vecuma struktūru, laucītēm, ar dabisko traucējumu - izgāztu koku radītajiem atvērumiem mežā, kā arī ziediem bagātas mežmalas un meža pļavas, kur baroties pieaugušajiem tauriņiem. Taurenis ir nometnieks un neizlido ārpus piemērota biotopa, tāpēc tas ir sastopams izolētu populāciju veidā.
Latvijas Entomoloģijas biedrība jau kopš 1999. gada nominē Gada kukaiņus un kopš 2008. gada arī citus Gada bezmugurkaulniekus, lai izglītotu sabiedrību.